Izdzīvots

Izdzīvots

Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nelielas pārdomas par šīsdienas mītiņu un CD prezentāciju cietumā. Pirms apmēram padsmit gadiem lieliskais mākslinieks Roberts Gobziņš, sev vien raksturīgā stilā izdomāja, ka sava jaunā diska prezentāciju noorganizēs... Pārlielupes cietumā. Jāa, jā! Tieši cietumā! Un tā arī bija. Viesi, prese, draugi tika pulcināti tieši tur! Kā viņam tas izdevās - šķiet nezin neviens, bet pasākums bija unikāls.

Virtuālā pašcenzēšanās...

Virtuālā pašcenzēšanās...

Šorīt aizdomājos par to, cik tomēr pašcenzētas un iluzori ideālas mūsu dzīves kļuvušas ar sociālo tīklu iesakņošanos mūsu ikdienā. Noklusējam savas sakāves vai zaudējumus, pārdzīvojumus, pieredzi un, bieži vien, kādu skarbāku vārdu par notiekošo savā dzīvē. Lai tikai kāds nepadomātu, ka neesam stipri. Lai tikai kāds nepadomātu, ka viņam iet labāk par mums… Jā, lai tikai kāds neiedomātos bāzties virsū ar standarta “Viss būs labi!” frāzēm. Mīļā miera labad, ja labpatīk, mēs tik ļoti maz viens par otru zinām, kaut šķiet - esam taču tik labi pazīstami. Ne pārmetuma labad saku, vienkārši secinājums.

Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Pirms vairāk kā gada, kad meklējām mazo Ivanu Liepājā, savā Facebookā rakstīju: “Pēc gadiem šī nedēļa noteikti tiks ierakstīta Latvijas mūslaiku vēsturē zem virsraksta: '2017.gada garākās un neziņas pilnākās 7 dienas'. Nedēļa, kuras laikā tik daudz noticis, bet, tai pat laikā. tik ļoti maz, jo pazudušais piecgadnieks joprojām nav atrasts. Ir tikai izmeklēšanas versijas, minējumi, spekulācijas, neskaitāmas baumas un tam visam pa vidu - Latvijas sirdscilvēki no malu malām, kuri joprojām nav zaudējuši cerības atrast mazo un, nežēlojot savu laiku un veselību, joprojām kopā ar Valsts policiju turpina meklēšanas darbus Liepājā.” Arī brīdī, kad gadiem rūdītā un līdzīgas situācijas pieredzējusī iekšlietu struktūra oficiāli pārtrauca meklēšanu, cilvēki nepārtrauca savu cilvēcības misiju šajās dienās - pēdējiem spēkiem pārmeklēja Liepāju krustu šķērsu. Atkal un atkal...

Daudz laimes, Pēteri!

Daudz laimes, Pēteri!

Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kurā, vismaz pēc definīcijas, visiem un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem. Sabiedrībā, kurā cilvēkam esot tiesības nebūt "straumes zivij" un iet ārpus mietpilsoniskās komforta zonas. Kā pierādās, tikai līdz brīdim... Līdz brīdim, kad Tu neizteiksi viedokli, kurš būs pretējs otra viedoklim vai uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Viedoklis, kurš nebūs pretējs valdošās elites un mediju ik dienas paustajām "patiesībām". Tieši tā, kā to izdarīja Pēteris Sproģis. Tālāk par ziņu virsrakstiem, kā allaž, neviens netika un... uzreiz ķērās pie nozākāšanas, aplamāšanas un apsūdzēšanas 'dzimtenes nodevībā'. Bet... kur šajā visā stāstā palika demokrātija, cilvēcība un respekts pret otra lēmumu, lai arī kāds tas būtu? Neburiet konspirācijas vai nodevības teorijas pirms neesat izlasījuši Pētera "Nodevēja grēksūdzi", kaut brīdi mierā un klusumā stāvējuši, lai saprastu, ko jūs paši par to domājat. Savām domām, ne tām, kuras kāds vēlas uzspiest par jūsu domām. Lai nu kā, ne par to šodienas stāsts.

3 Tava mūža liktenīgās sievietes

3 Tava mūža liktenīgās sievietes

Freids, pašsaprotami, nav tā izplatītākā uz pasaules pirmsmiega lasāmviela. Protams, ja vien nav padomā iemigt pusteikumā ar grāmatu vai planšeti uz sejas. Es tomēr vakar riskēju un... ne kripatas miega nevienā acī uz pusnakti, jo Kaspars jau nevar nedomāt. Pukstēju pie sevis, ka pārāk daudz domāju un, protams, turpināju domāt. Vētīju sevi, attieksmi un likumsakarības aizvadīto dažu nedēļu notikumos, kad no absolūtas prieka eiforijas troņa nemanāmo novēlos tuvu, tuvu zemei. Vajadzēja man šo nakti, lai tiktu galā ar savām domām. Vajadzēja, lai atgādinātu sev, ka nekad nedrīksti atlaist grožus no savām rokām un ļauties egoistiskai bezrūpībai.

Desmitgade. Blogs. Kontrolpunkts.

Desmitgade. Blogs. Kontrolpunkts.

Vakar vakarā ķēros pie ragiem ārējo cieto disku terabaitiem, lai ieviestu tajos kārtību un uzmeklētu 2 video failus vienam topošajam projektam, kuri kaut kur visā tajā datu jūrā nomaldījušies starp mapēm. Meklēju, dzēsu, pārkārtoju, kopēju un... atradu. Ne vien video, bet arī daudz citu vēsturisku liecību. Personīgi tuvu, mīļu un nozīmīgu. Arī mana pirmā, paša kopā saķibinātā un uzturētā bloga rezerves kopiju. To pašu, kuru lepni nodēvēju par "Vētrasputna Sienas Avīze" un neslēptā priekā, kā izrādās, tieši 2007.gada 2.janvārī padarīju publisku. Nopublicēju pirmo rakstu "Kā kurpnieks pie kurpēm tika" un beidzot biju ticis pats pie savas, privātas un cenzūrai nepakļaujamas e-izpausmju tribīnes. Desmit gadi, padomā tik, desmit gadi... 

Par būtisko Tavai dzīvei...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņām. Negulētas naktis, pārnospriegotas nervu stīgas un daudz nopietnu “Tā vairs nevar turpināties!” sarunu. Nu, vismaz vairumam no tīņu vecākiem, kuru atvasēm vējš, pavasaris, rokenrols, nebeidzama vēlme pašapliecināties un sazinvēlkastur galvā plosās. Vecāki var vienīgi mēģināt ar mums runāt un virzīt uz pareizā ceļa, bet, Tu jau zini, tās sarunas, bieži vien, neveiklas raisās un ne vienmēr viņos ieklausījāmies.

Starp citu, esam šeit jau 2095 dienas & izstāstījuši 367 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts