Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nelielas pārdomas par šīsdienas mītiņu un CD prezentāciju cietumā. Pirms apmēram padsmit gadiem lieliskais mākslinieks Roberts Gobziņš, sev vien raksturīgā stilā izdomāja, ka sava jaunā diska prezentāciju noorganizēs... Pārlielupes cietumā. Jāa, jā! Tieši cietumā! Un tā arī bija. Viesi, prese, draugi tika pulcināti tieši tur! Kā viņam tas izdevās - šķiet nezin neviens, bet pasākums bija unikāls.

Rakstu spēcina

Cietuma centrālajā laukumā, kur notika pati prezentācija, (skat. foto) tika sapulcināti, laikam mazāk kaitīgie vai drošākie ieslodzītie, tad aiz pirmā žoga citi, aiz otrā vēl kādi citi un tad, acīmredzot, bīstamākie palika telpās, laikam smagākie kriminālie, kuri pa logiem bija izkārušies un vēroja notiekošo no iekšpuses. Sajūtas bija sirreālas! Sevišķi pie ieejas un izejas, kur ne tikai visi tikām pārmeklēti, bet arī tā sajūta, kad ieej pa vienām durvīm, bet otras atvērās tikai, kad aizvērās pirmās.

Nu un tad pārvietojoties pa šī cietuma teritoriju līdz centrālajam laukumam, un tad līdz telpām, kur bija prezentācijai paredzētais cienasts, ieslodzītie, dažādos līmeņos mūs vēroja kā ieradušos izrādi. Neatceros, kādā sakarā, bet kaut kur mēs pārvietojāmies pa teritoriju ar Fredi (Andris Freidenfelds). Un tad pēkšņi no ēku logos sasēdušiem skatītājiem sāka izskanēt sajūzmināti saucieni: "Heii, Frēedi! Hēii, Žaklīināa!! Malači! Mēs jūs mīlam! Mēs jūs skatamies!" utt... Atceros, tas gājums bija gana ilgs un mēs abi tā kā apstulbām, ko mums darīt?? Māt pretī, vai izliekties nedzirdam. Tas ir ok, vai kā, ka mūs atpazīst un ir fani arī cietumā? Sevišķi kriminālie, logos sēdošie!? Tā arī nesapratnē abi sakatījušies, apmulsuši, pieklājīgi, bet ļoooti ieturēti pamājām pretī, smaidījām, cik varējām, bet gudri netikām, tas ir labi vai slikti?

Vēlāk runājām, nekā jau tur slikta laikam nav, cilvēki - mūsu skatītāji vien ir, tikai nogājuši no pareizā dzīves ceļa. Pa īstam nogājuši greizi. Tad, ko es ar to gribu teikt un ar kādām sajūtām velku paralēles?! Par faniem!! Es nesaprotu kā Nilam, tieši kā vīrietim, tīri cilvēcigi, kā vecim, nav drusku neērti, ka viņu bučo un ķersta tikai vecas tantes un ne pārāk adekvāti veci onkuļi? Viņš tak ir jauns, simpātisks vīrs, spēka gados, kuram gana intelekta, lai novērtētu, ka tas (krieviski labāk skan) - nav počotna! Kur viņš ņem spēku, lai ar to vēl lepotos? Kāds teiks - lai vāktu balsis. Ok, bet balsis viņam tāpat jau ir rokā un ja vēl klusu pabraukātu pa Maskačku, fani piebiedrotos čupām! Bet te, visu priekšā, jau kuro reizi, jauns smuks vīrs bučojas a tantēm.

Nē, nu visu cieņu cienījamam vecumam, bet domāju, Jūs sapratāt, par ko domāju. Es nezinu vai kāds mākslinieks vai mūziķis būtu 'starā' par šādu fanātisku, drusku neadekvātu, puspatiesi noorganizētu 80+ pūli... tikai tapēc, lai būtu publicitāte? Tikai tapēc, lai visi redz, ka mani mīl!? Īstenībā rodas jautājums, kapēc mūsu Nils, ar sev pieejamiem resursiem, nenoorganizē sev tādu pašu jauniešu atbalsta pūli!? Vismaz savus vienaudžus, sava vecuma sievietes! Vai nu sieva neļauj... Vai nu viņš sirdī arī mākslinieks, tāpat kā Gobziņš, kuram vienmēr vajadzīgs, kas neparasts un drusku kreizī. Kas to, lai zin.?

Paldies. Lai visiem tik pat radoša un drusku kreizī nedēļas nogale! ;)


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2095 dienas & izstāstījuši 367 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts