Virtuālā pašcenzēšanās...

Virtuālā pašcenzēšanās...

Šorīt aizdomājos par to, cik tomēr pašcenzētas un iluzori ideālas mūsu dzīves kļuvušas ar sociālo tīklu iesakņošanos mūsu ikdienā. Noklusējam savas sakāves vai zaudējumus, pārdzīvojumus, pieredzi un, bieži vien, kādu skarbāku vārdu par notiekošo savā dzīvē. Lai tikai kāds nepadomātu, ka neesam stipri. Lai tikai kāds nepadomātu, ka viņam iet labāk par mums… Jā, lai tikai kāds neiedomātos bāzties virsū ar standarta “Viss būs labi!” frāzēm. Mīļā miera labad, ja labpatīk, mēs tik ļoti maz viens par otru zinām, kaut šķiet - esam taču tik labi pazīstami. Ne pārmetuma labad saku, vienkārši secinājums.

Rakstu spēcina

Arī es, atzīstos, aizvadītajos dažos mēnešos esmu biežāk kā citas reizes piedomājis un neskaitāmas reizes realizējis pašcenzēšanās aktu sociālajos tīklos un Atzī:me lappusēs. Visbiežāk, dziļdomīgas un ilgstošas klusēšanas veidolā. Ne aiz ļauna prāta vai necieņas, bet aiz nespējas saskatīt pievienoto vērtību tādai rīcībai. Proti, ko tas mainītu konkrētajā situācijā? Ja neko, tad pašcenzūrai zaļā gaisma! Ja kaut burtā izklausītos pēc attaisnošanās, tad arī paturam pie sevis. Ko padomās citi? Ja vēlēsies, tad pajautās privāti un sapratīs. Ja nevēlēsies vai nespēs, tad radīsies katram sava “patiesība” par manā dzīvē notiekošo un tā jau, atvainojiet, būs skaitliski tieši tik pat lielā apmērā, cik cilvēku uz zemeslodes. Katram sava.

Virpinot vārdus šajās rindkopās, saņēmu šādu sms: “Arī klusēšana ir atbilde. Un tā, iespējams, izsaka vairāk kā jebkuri vārdi!” Interesanti, ka no cilvēka, kuram nav absolūti ne mazākās nojausmas par šī stāsta tapšanu. Sakrītību taču nemēdz būt, vai ne? Acīmredzot, šim stāstam būs kāda nozīme kaut viena cilvēka tālākām pārdomām un… tas jau būs daudz, “atalgojuma” vietā par izstāstīšanu ;)

Katrā gadījumā, nav jau stāsts par ceļu un veidiem, kā to šodien ejam, bet par to, kas sagaida mūs galamērķī vai nākošajā kontrolpunktā. Bez fiziska vai garīga reStarta, apdomāšanās un “plāna B” izveidošanas mēs kļūstam par rutinējošiem, nelaimīgiem un depresīvu domu māktām “mēbelēm”. Vismaz es. Un tāpēc saku, ka man prieks, ja uztver ar sapratni to, ka aizvadītos mēnešus aizvadīju pašCenzūras režīmā ar retiem kompromisiem, proti, publiski izteiktiem mājieniem, ka vajag kaut virtuālu apskāvienu.

P.S. Kas tālāk, jautāsi? Blog'o'rakstiskās formas atgūšanai esmu apņēmies katru dienu pievērsties rakstīšanai, kas bija atstāts nedaudz novārtā līdz ar citu lietu risināšanu. Esmu pieaudzis savā, jau tā, neizmērojamajā pacietībā, lai pieķertos ilgu laiku atvilknē krātajām idejām Atzī:me attīstīšanai un tās pamazām realizētu. (Starp citu, Atzī:me Bodīte virtuālās durvis jau atvērtas. Virtuālās sienas un grīdas svaigi krāsotas, bet... galvenais ir sākt, lai kas taptu izdarīts un izveidots!) Visādi citādi, pats joprojām iekšējās / ārējās pārKārtošanās režīmā, bet nav vairs tālu līdz rezultatīviem kontrolpunktiem un tas jau ir daudz ;) Prieka pilnu Tavu šodienu, lai arī kurā dienā Tu šo lasītu!


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2095 dienas & izstāstījuši 367 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts