Pavasara pasaka

Pavasara pasaka

© Ilustrācija: Juta Policja

Ierejas suns. Pa aizsalušo dīķi staigājošais kovārnis palēkā un paceļas spārnos. Ap violeti sarkanīgiem krūmiem, tumšzaļi pelēkiem ozolu stumbriem apvijies ceļš. Otrpus dīķim pirtiņa atvelk elpu. Andžs iekurina plīti, sprakst skali. Ķērpjos ievīstītos ābeļu zaros vidžina mājas strazdi.

Rakstu spēcina

"Andžiņ, tev šodien dzimšanas diena!" – virtuvē, līdz ar skaļu saucienu un vēsa gaisa šalti, ieskrien Edžus.

"Ar ko gan šī diena atšķiras no citām?" – Andžs, neliekoties iepriecināts, turpina maisīt pankūku mīklu.

"Šī diena tik ļoti ir tava!" – Edžus virpina zaļās šalles krāsainās bārkstis.

"Nezinu gan."

"Ko es ātrumā lai izgudroju? Vizbulītes vēl zem sniega. Plāna tā sedziņa, vietumis caurumiem, bet tieši tur, kur vizbulītes."

"Man neko nevajag."

"Izdomāju! Es tev dāvinu vizbulītes zem sniega! Sniegs ir gaisma. Vizbulītes ir gaisma! Es tev dzimšanas dienā dāvinu gaismu!"

"Paldies, paldies."

"Cepsi pankūkas?"

"Un kā izskatās?"

"Es atnesīšu zemeņu ievārījumu. Labi?"

"Kā gribi."

Edžus veikli pa durvīm ārā, zaļā šalle aizvējo gar šķūnīša stūri.

Andžs pāris reizes apmaisa pankūku mīklu. Tā kā panna pietiekami uzkarsusi, viņš uzlej pirmo karoti mīklas. Tad paņem pannu aiz kāta un pacēlis virs uguns, paapļo to gaisā. Mīkla čurkstot izveido apli, kura maliņas kļūst robainas. Kad viena puse apbrūnināta, ar koka lāpstiņu pankūku apmet uz otriem sāniem. Pankūkas maliņas uzliecas uz augšu kā laivai, lēnām nopūšas. Telpu piepilda patīkams aromāts. Pirmā pankūka izdevusies un tiek atzīta par labu esam. Mīkla nav ne par šķidru, ne biezu, ne kunkuļainu. Nākamajā cepumā Andžs nolemj, ka šoreiz ceps mazās pankūciņas, ne lielās, plānās. Kā mazas saliņas, ziedi un saulītes, tās gulst māla bļodā. Kāda ar ausīm, kāda smaida, vēl kādai smails snīpis un mežģīņu maliņa. Uguns kļūst pārāk stipra, dažas pankūkas top melnākas par citām. Tiklīdz pagales izdeg, pankūkas nobāl. Mīkla palikusi nedaudz, Andžs visu uzlej uz pannas un izvirpina lielo pankūku – šo ar Edžu uz pusēm – viņš nosmaida.

"Iedomājies!" – iebrāžas Edžus. "Ak, kā te smaržo! Cik gardi!" – smaids rotā viņa sārtos vaigus.

"Kas jāiedomājas?"

"Paskat, ko atradu!" – Edžus stiepj roku ar sarkanīgu, kausveidīgu priekšmetu. "Košā agrene!"

"Nevar būt!"

"Nu, ka var. Paņēmu ar visu zariņu, uz kura tā uzaugusi. Varam ielikt traukā, arī sūnas nedaudz paņēmu, uzliesim ūdeni."

"Nesen lasīju, ka šī, agrā pavasarī sastopamā sēne, pie mums ilgi, ilgi nav manīta. Neticami. Vispārsteidzošākā dāvana, kādu esmu saņēmis. Paldies tev!"

"Man prieks, ka tev patīk."

"Nāc, ēdīsim pankūkas."

"Vai! Burciņa ar zemeņu ievārījumu palika mežmalā, kur košo agreni ieraudzīju."

"Nekas, man krājumos vēl ir mellenes."

Aiz loga noklust putnu svilpieni, saucieni un prieka dziesmas. Satumst. Andžs un Edžus sēž siltajā virtuvē. Galda vidū trauks ar sārtu brīnumaugu. Abi skatās uz to un klusē. Melleņu iekrāsotajos lūpu kaktiņos vīd smaids.


Agnese Rudzīte

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Man tīk viss labais. Dienas soli raitāku dara laba mūzika, to baudīt līdz laba kafija vai kakao. Gremdējos labās grāmatās, rakstos, fotogrāfijās, gleznās, filmās. Staigāju pa aizraujošām spēka vietām dabā. Runājos ar sevi un tuviem, labiem cilvēkiem.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2128 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts