Lietas

Lietas

Atbildīgā nopietnībā lietas darot...

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Aizvadītās nedēļas nogalē, kad lielākais vairums steidza emigrēt uz Positivus'o'Salacgrīvu, es nesteidzīgi izbaudīju nedēļas nogali tepat Rīgā. Ja esam ar Tevi pazīstami arī ārpus interneta, tad droši vien nojaut, ka vārdu salikums 'nesteidzīga nedēļas nogale' pēdējos gados manā dzīvē nozīmē - darīt lietas un darbus nedaudz rimtāk kā darbadienās ;) Tā nu tas ir, bet nesteidzies nosodīt vai moralizēt. Es patiesi atpūšos darbā, jo daru to, kas patīk un sirdij tuvs. Caur piepildījumu padarītajā 'uzlādēju baterijas' un no tā dzīvoju tālāk. Lūk. Sestdien, pēc aptuveni pusgadu ilguša radoša pārtraukuma un akūta laika trūkuma, atsaucos vienas talantīgas un gaišas jaunkundzes aicinājumam uzfilmēt feinu video viņas pašas sarakstītai dziesmai. Rezultējies tas viss pavisam tuvā dziesmas pirmizrādē un nedaudz amizantas nopietnības pilnās pārdomās pašam sev...

"Laimes lāča" atnākšanas gaidās...

"Laimes lāča" atnākšanas gaidās...

Garā prezidenta vēlēšanu trešdiena noslēgusies. Kāds klusinātā sajūsmā joprojām gavilē, kādam pukstēšana aug vien augumā, sak, ievēlēja ne to kandidātu, kuru es gribēju. Kādam vispār vienalga un uz jautājumu "Kurš ir Latvijas jaunievēlētais prezidents?", iespējams, šorīt vispār nespētu atbildēt ar konkrēta vārda, uzvārda nosaukšanu. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti labi saprotu katru no viņiem un neredzu pamatu nerespektēt viedokli. Kādam prieks par mītisko "mazāko ļaunumu", citam nepiepildītas gaidas uz laimes lāča reinkarnāciju, vēl kādam vienaldzības rosināta vienaldzība... Iespējams, kādam sausais atlikums no prezidenta vēlēšanām aprobežosies tik vien kā ar iedvesmu pirmajam tostam dzimšanas dienas ballītei: "Nu, kā prezidents Vējonis novēlējis! #Jāierauj"

Krāsainā vēstures elpa

Krāsainā vēstures elpa

Mēs pasauli ap mums esam raduši redzēt, uztvert un atmiņas failos ieglabāt krāsainu. Cik detalizēti, smalki un niansēti - tas katra uztveres un apziņas krāsu toņu bagātības ziņā. Tieši tāpat kā pirms 100 vai 200 gadiem cilvēki lietas ap sevi redzēja un paturēja atmiņā. Atmiņā ieglabāts - labi, bet kā ar vēstures liecībām nākamajām paaudzēm? 1820tajos gados pirmie salīdzinoši veiksmīgie foto eksperimenti, top pirmā fotogrāfija pasaules vēsturē, bet, kā mēs jau labi zinām, labākajā gadījumā iemūžināt redzēto izdevās vien melnbaltu fotomirkļu formātā. Katram laikmetam un attīstības posmam savi plusi, savi mīnusi. Paliek brīva vieta fantāzijai un iztēlei. Vēsturiski - brīva vieta minējumiem un diskusijām. Lai nu kā, galvenais ir pats fakts, ka kas saglabājies vēsturei un arhīviem.

Dīvāna samuraji

Dīvāna samuraji

Vakars. Trolejbuss. Sēžu, savā nodabā austiņās klausos līdzpaņemto muzikālo bibliotēku un neuzkrītoši vēroju cilvēkus. Katrs iegrimis savās domās, rūpēs vai savas dzīves neapmierinātībā sarauktu seju veras tālumā. Vienvārdsakot, visai pelēcīgi. Te, pāris pieturas pirms galamērķa, sākas pastiprināta rosība un teju katrs nervozi sakustās un saausās. Ā, biļešu kontrole apturējusi trolejbusu. Protams, mēs varētu gari un plaši diskutēt par to, kāda mārutka pēc, vairums cilvēku ar reģistrētu, proti, derīgu e-talonu pēkšņi sajūtas kā zaķi, adrenalīna virsvadībā šaudās turpu šurpu pa trolejbusu un nervozi gaida savu kārtu pierādīt savas tiesības uz braucienu, tomēr... stāsts šoreiz par to, kas notika pēc kontroles iekāpšanas elektrizētajā, šī vārda tiešā un pārnestā nozīmē, transportlīdzeklī.

Maza cilvēkbērna lielais fotoplenērs

Maza cilvēkbērna lielais fotoplenērs

Maniem sociālo tīklu cīņubiedriem un draugiem, šķiet, nav noslēpums, ka viens no maniem lielākajiem aizvadītās četrgades lepnumiem, priekiem un pārcilvēciska mīļuma dāvanām ir mans krustdēliņš. Vēl mazs savā augumā, kā jau četrgadniekiem raksturīgi, bet liels savās domās, spriedumos un pasaules lietu kārtības loģiskos skaidrojumos. Tāds mazs, dzīves un stereotipisku patiesību nesamaitāts cilvēkbērns ar svaigu skatienu dzīves labirintā... Kādu dienu, paņēmis rokās manu veco telefonu ar nedaudz [no lāpstas sitiena] cietušo ekrānu, paziņoja: "Draudziņ, ģerbjamies un ejam ārā bildēt! Es jau vispār drusku tikai māku, bet Tu paskatīsies kā man labi sanāk...". Tā, nu, abi devāmies mazā improvizētā fotoplenērā piemājas dārzā.

Kā trūkst vairāk: labu darbinieku vai darba vietu?

© Foto: hotelroma.lv

Viena no mūsu valsts un cilvēku problēmām ir bezdarbs. Piekrītu, ir. Un īpaši reģionos, kur nav aktīvas ekonomikas, nav daudz iedzīvotāju un ir vēl neskaitāmi pamatoti iemesli, kāpēc grūti atrast darbu, jo darba vietu vienkārši nav. Tomēr gribu iebilst pret to, ka darbu nevar atrast vispār. Es kā darba devēja varu apstiprināt – grūti ir atrast labus darbiniekus. Kad pārņēmu savā vadībā vienu no senākajām viesnīcām Rīgā – Viesnīcu Roma, nolēmu, ka atjaunošu tajā vecās vācu īpašnieku laiku tradīcijas. Plānoju, ka pie mums būs izcila kārtība un labi, pretīmnākoši darbinieki kā jau viesmīlības jomā pienākas. Tagad – divus gadus kopš manas apņemšanās – tā arī ir. Bet ceļš līdz tam nebija viegls. Darbinieku vai to trūkuma dēļ.

#PasakiPaldies

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Ko tur liegties, neviens jau neesam ideāli. Mazākas vai lielākas lietas mēdzam aizmirst savā ikdienā, skrejot pretī nospraustajiem mērķiem un sapņu piepildīšanai. Tikai cilvēcīgi un, kā saka, kam gan negadās, bet... kā attaisnosim to, ka arvien biežāk piemirstam vai nevēlamies atcerēties par absolūti pašsaprotamām lietām? Kaut vai par tiem pašiem lielajiem un mazajiem 'Paldies' cilvēkiem mums apkārt. Par tiem pašiem 'Paldies', kurus īsti pat nezinām kam adresēt - dabai, tuvam cilvēkam, Dievam, kosmosam vai zāles stiebram pļavā. "Šobrīd nav īstais brīdis un vieta. Gan rīt..." - mierinām sevi, bet nekas jau arī rīt nemainīsies. Piemirsīsim, skriesim un atkal viss no jauna - jauni nepateikti paldies'i. Arī jauni ieguvumi vai sasniegumi, kad vēl par iepriekšējiem neesam pateikušies...

Starp citu, esam šeit jau 2128 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts