Lietas

Lietas

Trīs dienas

© Foto: Hirohisa Koike

Jau trīs dienas es domāju par kādu fotogrāfu un viņa stāstu. Hirohisa Koike. Šodien es to pamēģināju izrunāt skaļi, bet neskan. Viņa vārds un mīlestība pret kādu latviešu meiteni, liek viņa vārdu izrunāt klusi. Maigi un uzmanīgi. It kā baidoties ar skaņu to saplēst, tik trausls tas viss šķiet. Hirohisa Koike.

Pieskarties...

Pieskarties...

Stāsts droši vien jāsāk ar kādu iepazīšanos tepat – Atzī:mē. Kad es te ierados, Agnese jau bija priekšā ar lieliski rakstītiem stāstiem un Liepājas mīlestību. Pavisam drīz es uzzināju, ka Agnese dara vēl kaut ko tikpat skaistu – viņa glezno, spēlējas ar krāsām un otām. Pavisam mazu daļu savas iepriekšējās vasaras es pavadīju Liepājā, kur redzēju Agneses darbus pavisam īstus un tuvus izstādē, Svētā Jāzepa katedrāles galerijā. Un ar māksliniekiem jau ir tā - ja tu redzi viņus viņu darbos, tad šķiet, ka tie ir pazīstami, mīļi un tuvi. Kā labi draugi.

Patiesā vārda brīvība...

Patiesā vārda brīvība...

Vakar e-pastā saņēmu aicinājumu no bijušajiem kolēģiem medijos, kurā vēstīts: "Pievienojies cīņā par vārda brīvību Eiropā, pasaulē un terorisma visatļautības mazināšanā!". Tālāk tekstā seko jau labi zināmo Francijas notikumu atreferējums, kurā teju katrs teikums satur frāzi "vārda brīvības aizskārums". Mēs, Atzī:me, kā neatkarīgs un izpausmēs brīvs medijs labprāt pievienotos, bet... vai tā, mīļie, ir tā patiesā vārda brīvība, par kuru iestāties un cīnīties? Manuprāt, pasaulē vārda brīvības izpratne sen jau pāraugusi visatļautības sludināšanā. Proti, runāt un darīt visu, kas vien ienāk prātā, piesedzoties ar 'vārda brīvība' deķīti un, Dievs pasarg, kāds uzdrīkstēsies Tev ko aizrādīt.

Kad zvēri ballējas...

Kad zvēri ballējas...

Šonakt sapnī redzēju blējošas, baltas kazas. Troksnis tik liels, ka pat slinkums bija skatīties sapņa turpinājumu - pamodos. Nodomāju: "Uz ko gan tas?". Bruņojies ar rīta kafijas krūzi un acis izberzējis, ziņkārības dzīts piesēdos internetos raudzīt pēc skaidrojuma. O, baltas kazas - tas uz peļņu un veiksmi. "Šajā laikā noteikti nebūs par skādi!" pie sevis nodomāju un, ja reiz internets vaļā, jāpalūko kas jauns pasaulē un Latvijā pa nakti sastrādāts. Ko domājies, atverot vienu no lielākajiem ziņu portāliem valstī [Tu zini, kuru tikko nepieminēju skaļi], ausīs jau labi pazīstamā, zemapziņas uzburtā blēšana. Izberzēju acis. Nē, viss kārtībā - esmu pamodies un tiešām dažāda kalibra ballīšu zvēri pārņēmuši portāla pirmo lappusi. Blēj, rej, ņaud, rūc un čivina...

#DodPieci un sirdsmieru senioriem!

© Foto: Kārlis Būmeisters

Tā reiz cilvēks iekārtots. Mēs aizgūtnēm šausmināmies par nebūtiskiem sīkumiem un pārejošām problēmām, bet ne vienmēr tiekam līdz šo pārdomu patiesajam iemeslam – rast atbildi uz zemapziņas jautājumiem: "No kā patiesi baidāmies? Kas būtu tiešām šausmīgi, ja ar mums atgadītos?". Necenties no oda izpūst Boingu, pasēdi brīdi klusumā un aizdomājies! Man, piemēram, šausmas un bailes uzdzen domas par to, ka kādu dienu kaut pavisam teorētiski, kad būšu pavisam cienījamos gados, es varētu būt nevienam nevajadzīgs, viens un pavisam vientuļš. Dievs nedod, nevienam ko tādu piedzīvot un izsāpēt savā mūžā, bet...

Īstas, ar roku rakstītas vēstules

Īstas, ar roku rakstītas vēstules

Jo straujāk tuvojas mana dzimšanas diena un Ziemassvētki, jo vairāk aizdomājos par to, cik ļoti šis laiks ir mans - Adventes laiks, Ziemassvētku gaidīšanas laiks, Brīnumu laiks... Laiks, kad varu pavisam droši iepriecināt savus mīļos ar maziem un lieliem pārsteigumiem, uzburot siltas sajūtas viņu sirdīs, gaišus smaidus viņu sejās un spožu mirdzumu viņu acīs. Šajā laikā varu nebaidīties dzirdēt „Ak, nevajadzēja! Par ko gan man tas?", jo ir taču Brīnumu laiks! Un ziniet, kas ir pats brīnumainākais? Dodot citiem, mēs saņemam atpakaļ dubultā!!!

Novadi un sociālās zinības

© Foto: Martin Konopacki / Flickr

Kā vakar solīju rakstiņā "Skolas projekts 4. klases līmenī?", šodien paturpināšu iesākto tēmu par sociālajām zinībām 4.klasei un mājasdarbiem, kuru priekšā ne viens vien vecāks, iespējams, nopūties un ķēries pie savu, augstās skolās iegūto, zināšanu atsvaidzināšanas kopā ar savu 4klasnieku ;) Atzīšos, šis savā ziņā bija izaicinājums, bet... bija arī forši - gan pati ko jaunu ieguvu zināšanu pūrā, gan meita daudz jauna iemācījusies. nu lūk, bez gariem ievadiem turpinām ar mūsu, manu un meitas, kopdarbu: Projekts sociālajās zinībās „Novadi". Ceru, ka lieti noderēs un arī Tu, manu lasītāj, ko jaunu gūsi un būsi kaujas gatavībā mācīšanās vakariem ar savu 4klasnieku ;) 

Starp citu, esam šeit jau 2128 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts