Lietas

Lietas

Sieviete un 15 stereotipiski "ideāli"

Sieviete un 15 stereotipiski "ideāli"

Mums katram savi uzskati, gaume un saprašana par vārdiem "ideāls" un "skaistums". Tāpat kā imunitāte pret sabiedrības stereotipiem. Vienam tā ir izteikti krasa, citam stereotipiska domāšana ir kā vienīgā un īstā dzīves patiesība. Šodien, pusdienlaika kafiju dzerot, pamanīju kādu interesantu projektu, kurā uzskatāmi atspoguļojas un spoguļojas dažādu valstu fotogrāfu izpratne par ideālās sievietes tēlu. Proti, japāņu izcelsmes žurnāliste ar afroamerikāņu radu rakstiem Priscilla Yuki Vilsone nosūtījusi savu pašportretu dažādu valstu fotogrāfiem ar lūgumu: "Padariet mani par ideālo sievieti jūsu valstī!". Šī savdabīgā eksperimenta rezultāti, manuprāt, runā paši par sevi.

Desk Safari: dzīvnieku biroji

Desk Safari: dzīvnieku biroji

Ja darba dienas vidū birojā ir, nezināmu iemeslu dēļ, kļuvis garlaicīgi, Tev ir tikai divas opcijas - ar savām darbībām apstiprināt mītu par pelēcīgajiem biroja planktoniem vai arī ļauties acumirklīgām dullībām jautrības uzturēšanas vārdā. Mēs, piemēram, laiku pa laikam mēdzam skatīties Etiopijas TV uz lielā biroja ekrāna un mēģinām iztēloties "Kas vispār, ķitvainazīt, tur notiek un par ko viņi runā?" ;) Var arī biroju pārvērst īstā zooloģiskajā dārzā un katru kolēģi vizualizēt fotogrāfijās cilvēk-dzīvnieku veidolā. Tā kā to izdarījis Maiks Vaitsaids ar saviem kolēģiem, nodēvējot savu savdabīgo izklaidi par Desk Safari.

#PicsPocs: cilvēcīgas pilsētiedvesmas

#PicsPocs: cilvēcīgas pilsētiedvesmas

Cilvēcīgas pilsētiedvesmas. Pirmās asociācijas un vārdi, kas nāk prātā, lai apzīmētu ukraiņu mākslinieces Anastasijas Vinokurovas pilsētvides projektu #PicsPocs: pilsētā izlīmētas mazas, smaidu un pozitīvas emocijas raisošas sludinājumu lapiņas.  Dažu mēnešu laikā, kopš pirmās parādīšanās pie Kijevas namu sienām, šie iedvesmas sludinājumi kļuvuši populāri arī citās Ukrainas un Eiropas pilsētās. Par ko ir šie sludinājumi? Tie neko nepiedāvā nopirkt, pārdot vai izmēģināt... Tie ir kā pozitīvu emociju un smaida katalizators, kā krāsas bundža pilsētas un cilvēku pelēcīgās ikdienas izkrāsošanai.

Bruņinieka mīlas kodekss

Bruņinieka mīlas kodekss

Nereti mūsdienās, vērojot apkārt notiekošo, pieķeru sevi pie domas, ka savstarpējā komunikācija starp cilvēkiem paliek arvien strupāka, vienveidīgāka un neizteiksmīgāka. Tikai par lietu, nekā lieka. Jā, iespējams, ka esmu vecmodīgs šajā jautājumā, bet man gribas ko vairāk, piepildītāku. Lai notiek - lai tā ir kaut virtuāla komunikācija, bet ar lielāku pievienoto vērtību. Līdzīgi kā ar attiecībām - lai tās nestu ko vairāk tikai par pliku attiecību faktu, lai tās būtu kas dziļāks un banalitātes nepiesātināts. Dažkārt, redzot divu cilvēku attiecību publiskās izpausmes, prātā nāk vienīgi jautājums: "Cik stiprai līmei jābūt abu starpā, lai to vispār varētu saukt par attiecībām?".

iPhone Photography Awards 2014

iPhone Photography Awards 2014

Nereti dzirdēti prātuļojumi, ka viedtālruņi nogalina profesionālo fotogrāfiju. Es tomēr negribētu tam par visiem 100% piekrist un sliecos vairāk domāt, ka talanta, zināšanu un izjūtas trūkums ir tas, kas to kapā iedzīs. Proti, nav liela māksla tajā kā un kādas pogas Tu spied. Māksla veidojas brīdī, kad saproti [kaut zemapziņā], ko ar savu topošo fotogrāfiju vēlies pasaulei pavēstīt, kādu stāstu izstāstīt. Nav arī tādas mītiskās, vienīgās un īstās receptes, lai Tava fotogrāfija kļūtu par izcilu - tajā ir jābūt sajūtai, stāstam un, ideālā variantā, Tavas iekšējās pasaules spoguļattēlam. Lai kaut nedaudz argumentētu savu viedokli, ņemšu talkā šī gada iPhone Photography Awards uzvarētāju darbus.

Dakteris Bērziņš un cilvēkbērns

Dakteris Bērziņš un cilvēkbērns

Vakar, ieskatoties Latvijas draudzīgākajā portālā, pamanīju ziņu par to, ka portāls Mammamuntetiem.lv uzsācis kampaņu ar izteiksmīgu nosaukumu "Necel roku!". Stāsts ir par vecāku attiecībām ar bērniem, audzināšanas metodēm un kādu šī portāla iniciētu aptauju. Atzīšos, ka mani pamatīgi samulsināja tie 46% cilvēku, kuri uz jautājumu "Vai Tu per savu bērnu?" atbildējuši ar variantu "Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu!". Uzšaut pa dibenu nav nopērt / iepērt? Izklausās pēc tādas neveiklas vecāku taisnošanās un sevis mierināšanas, sak, tā taču nav pēršana...

Labestības diena

© Foto: Ieva Gulbiņa

"Labestības diena ir kļuvusi par simbolu cilvēku sirsnībai un iejūtībai, tā ir kļuvusi par mūsu labestības svētkiem!" Tā stāv rakstīts ziedot.lv mājaslapā un to lieliski visi kopā, Latvijas sirdscilvēki, pierādījām aizvadītajā svētdienā, kad norisinājās jau astotā Labestības Diena. Ja pavisam godīgi, man vienmēr šajā dienā ir skumji. Pat ne tik skumji par mazajiem cilvēkbērniem, jo ticu, ka ar TĀDIEM vecākiem un līdzcilvēku atbalsta plecu var kalnus gāzt. Kā pasakās - ar laimīgām beigām. Visskumjāk ir raudzīties kliedzošajās, izmisuma un asaru pilnajās vecāku acīs, kurās lasāms tikai viens palīgā sauciens - "Palīdziet manam bērniņam izdzīvot un dzīvot, kaut ne cik, pilnvērtīgu dzīvi!"

Starp citu, esam šeit jau 2128 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts