Varu rakstīt, varu arī nerakstīt...

Varu rakstīt, varu arī nerakstīt...

Vairākus gadus manā CV melns uz balta iedrukāts bija teikums: "Varu rakstīt, varu arī nerakstīt." Ar domu, ka paturu sev izvēles brīvību - rakstīt, ja ir ko teikt. Nerakstīt, ja vienkārši vien rakstīšanas pēc. Acīmredzot, tas izrādījās pietiekami divdomīgi un bez sīkāka izskaidrojuma tā vien aicināt aicināja uz pārpratumiem. Sak, šim jau var samaksāt, lai patur muti un kādam neizdevīgas un nepatīkamas lietas noklusē, vai ne? Tā, lūk, mans CV kļuva par vienu teikumu nabadzīgāks, bet prātā arvien to esmu saglabājis un nerakstu tik vien, lai būtu kas uzrakstīts un mēneša rindkopu plāns izpildīts. Arī Atzī:me lieliskos esmu uz to aicinājis un, šķiet, vairāk kā labi līdz šim esam tikuši galā un mēģinājuši katru savu stāstu, katru rakstu piepildīt ar jēgu un pārdomu šķautni.

Rakstu spēcina

Tas liriskam ievadam, lai pastāstītu Tev par vakar saņemtu vēstuli no kādas mūsu, acīmredzot, saniknotas lasītājas. Dusmīga, izvērsta un rindkopām neskopa vēstule, kuras pamatdoma dažos teikumos varētu skanēt tā: "Ar kādām tiesībām jūs vispār sevi cenšaties pozicionēt kā mediju, ja nespējat nodrošināt katru dienu n-to rakstu apjomu? Ir jābūt pašpārliecinātam kretīnam [citēts apzīmējums], lai ko tādu vispār sauktu par tiesīgu uz daļu reklāmas tirgus pīrāga un, ar pieri sienā sitoties, mēģinātu iebarot lasītājiem". Varbūt, teiksiet, nav laika un pūļu vērts par to vispār domāt un atbildēt, bet... man, vismaz šobrīd, tā šķiet pareizāk un turpmākajās dažās rindkopās izmantošu savas pašpasludinātā redaktora tiesības, lai par to runātu. Uzskatiet to kā atklātu vēstuli Baibai L. un atbildi uz iespējamiem jautājumiem citiem, kuru prātus kas līdzīgs nodarbina.

Godājamā Baiba! [bez sarkasma un nicības, no visas tiesas]
Gan manas, gan ikviena Atzī:me kolektīva lieliskā autora izpausmes šajās lappusēs, to biežums un, jā, arī saturs ir katra paša ziņā. Absolūta demokrātiska brīvprātība bez maldiem, spaidiem vai kāda interešu atstrādāšanas, kas ļauj mums ar tīru sirdsapziņu stāstīt, rakstīt, dalīties savā viedoklī un aicināt lasītājus uz pārdomām. Piekrist, nepiekrist, atbalstīt vai izsvilpt - tas, attiecīgi, katra lasītāja ziņā un saprašanā. Kā zināms, uz pasaules nav it neviena viedokļa, kuru kāds nepamanītos apstrīdēt vai par absurdu nosaukt, jo tad jau tā būtu uzskatāma par absolūto patiesību. Absolūtās patiesības vienkārši nav. Mums svarīgāk ir rosināt domāt, pārdomāt un, protams, iedvesmoties savai ikdienai un darbiem. Mēs patiesi ticam, ka pienāks diena, kad pieprasījums pēc pozitīvā un labā mediju virsrakstos, saturā un attieksmē diktēs piedāvājumu informatīvajā straumē, kura šodien bieži vien, atvainošanos, nav nekas vairāk kā pārsprāgusi maģistrālā kanalizācijas truba...

"Brīvprātība. Izpausmes brīvība. Satura brīvība." - trīs mūsu brīvības, kuras līdz šim esam likuši par pamatu un visiem spēkiem centīsimies arī turpmāk saglabāt, dienu no dienas veidojot Atzī:me kā, iespējams, pozitīvāko Latvijas mediju. Ko tur liegties, jā, lūkojamies arī reklāmas pīrāgu groza virzienā, kurā saredzam arī savu iespēju palikt neatkarīgiem, attīstīties un augt savās izpausmēm, iespējās, satura daudzveidībā. Ja es kā redaktors un Atzī:me tēvs, realizējot reklāmas izvietošanas iespējas, savus lieliskos autorus varētu kaut reizi mēnesī motivēt kaut ar pieticīgu honorāru - būtu vispār perfekti, bet līdz tam vēl ceļš ejams... Lielāka vai mazāka medija uzturēšana un kopā būšana ar lasītāju ir, lai cik tas dīvaini neizklausītos [piedodiet, sarkasms], ir ne tikai statistikas skaitļi, bet arī € izteiksmē mērāmi ieguldījumi un izmaksas. Ticot, ka mūsu kopā būšana iedvesmo kaut desmito daļu no mūsu ikdienas lasītājiem, bez sirdsapziņas pārmetumiem vai žēluma tās nosedzu no savas kabatas. Ir tā vērta katra atsauksme, katra iedvesmojoša vēstule vai izteikts 'Paldies'... Uzskatam to, ja tā var teikt, par manu ieguldījumu iedvesmā. Pieaugums tam no reklāmas mūsu lappusēs būtu, likumsakarīgi, pieaugums mūsu izaugsmes un attīstības ātrumam. Tikai un vienīgi dēļ tā tas viss.

Jā, mums nav dienas vai nedēļas lielā satura plāna, kurā būtu sīki un smalki norādīts cik, par ko un kādā apjomā katrs Atzī:me lieliskais raksta un dalās stāstos. Vienīgais ierobežojums, kuru katrs paturam prātā: "Īgnumam, rupjībām, uzspēlētai nopietnībai, naida kurināšanai, vardarbības rosināšanai, nepamatotai citu noriešanai un necieņai pret otru mūsmājās nav vietas! Miers, draudzība un košļenes!" Tā arī dzīvojam, tā arī rakstam un iedvesmojam.

Mazam rezumējumam mazs stāsts, kuru kāda Latvijas dižportāla birojā piedzīvoju pirms dažām dienām. Proti, saņēmu piedāvājumu uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem 'atbrīvoties' no Atzī:me par 2500 € naudiņām. Atļāvos iebilst, ka vismaz viena nulle summā par maz & motivēt atteikumu ar to, ka nav man ticības, ka kādam liktos svarīgi saglabāt "Miers, draudzība, košļenes!" ideju un nesačakarēt to ar alkatīgu biznesa aprēķinu... "Tu tiešām esi tik naivs muļķis?" sekoja retorisks jautājums. Jā, varbūt, bet man vismaz ir sajūta, ka nerakstam un nestrādājam klikšķa / ķeksīša pēc ;) Jā, varbūt esmu naivs muļķis vai, kā saka Baiba, pašpārliecināts kretīns, bet es tiešām ticu, ka tas, ko darām Atzī:me lappusēs, ir kādam vajadzīgs, derīgs un, iespējams, pat uz daudzām lietām palīdz paraudzīties savādāk Lielisku šodienu, draugi! Arī Baibai. Īpaši Baibai.

Paldies lieliskie! ;) [Paklanos un atvados līdz vēlākam]

P.S. Ieteikumiem, kritikas graudiem un visam, kas mums līdzētu kļūt vēl labākiem - Brīva vieta Tavam viedoklim!


(9 vērtējumi)
Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Citas lasāmas atzī:mes >


Ko lasīt tālāk? Ļauj nejaušībai izlemt!

Viedokļi (1)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)

Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts