Raimonds Tiguls

Raimonds Tiguls

© Foto: Jānis Mednis

VIŅAM nav viegli piekļūt. Tas ir saprotams, jo nez vai kāds svešinieks man tiktu tik viegli klāt. Mēs ar svešiniekiem runājam, esam pieklājīgi, bet te, cienītais, ir mans slieksnis. Visu labu. Sajūta, klausoties VIŅA būšanu mūzikā - mūsu vidū ir vēstnesis. Tādēļ vēlos jums darīt zināmu, ka visapkārt esošajā haosā ir, kur pieturēties. Pie pirmatnējas skaņas, spēka, zemes, debess un ozolu spēka. Jā, arī pie zināmas noslēgtības un neatvērtu durvju roktura.

Rakstu spēcina

Cerības staru manās rokās ieliek rakstniece Nora Ikstena, atsaucoties manam aicinājumam, pastāstīt par VIŅU – komponistu RAIMONDU TIGULU. Mani aizkustina Noras ieskicētās draudzības saites un ceļš, kā sastopas divas radītprieka pārpilnas personības.

Nora stāsta par Raimondu:

Es neatceros, kā mēs pirmoreiz satikāmies. Bet labi atceros pavasara vakaru Gotlandē, Visbijas rakstnieku mājā, kur biju pamukusi uzrakstīt savu un Imanta Ziedoņa grāmatu „Nenoteiktā bija”. Sēžot bibliotēkā, sadzirdēju divas klusinātas vīriešu balsis un, ak tētīt, nopūtos - viņi runāja latviski. Vispirms gribēju nepamanīta izlavīties no mājas, jo, patiesi, nealku sveicināties ar tautiešiem - galva bija pilna ar rakstīšanu. Runātājs izrādījās Raimonds Tiguls - mēs tolaik vēl bijām pavirši pazīstami. Un tā, nejauši un negribēti, nākamajā dienā saulainajā Fores salā, kur tolaik vēl dzīvoja Ingmars Bergmans, sākās viena no manām noturīgākajām mūža draudzībām. Mēs ar Raimondu ēdām Gotlandes siļķu maizes, piedzērām bumbieru sidru un sapratāmies no pusvārda.

Raimonds ir īpašs. It kā liels savdabis, tomēr ļoti īsts un cilvēcīgs. Viņa mājās Talsos esmu piedzīvojusi neaizmirstamus brīžus - siltas vasaras vakara un nakts stundas, kurās viņš man pirmoreiz atskaņoja „Dod, Dieviņi”, kur biju pielikusi arī savu roku. Tās skaistās, dziļās emocijas pār mums atkal nāca pagājušogad, kad Raimonda „Dod, Dieviņi” dziedāja Dziesmu svētku koris. Raimonds bija augšā pie klavierēm, es sēdēju publikā un aiz laimes raudāju. Raimonda Talsu mājās pēc Tiguļkalna koncerta pie milzu ugunskura no „Kamēr” ar „Gaismas pili” atvadījās Māris Sirmais. Tas bija neaizmirstami.

Raimonds ir ne tikai jūtīgs mūziķis, viņš ir arī saimnieks. Viņam ir skaista dzīves un mūzikas radīšanas telpa, sakopta sēta, viņš cep maizi un taisa saldējumu un sorbetu. Raimonds ir stilīgs. Man tas vareni patīk.

Manas dzīves vienā no skumjākajiem periodiem viņš mani aizveda pastaigā pa mūsu iemīļoto lībiešu jūras krastu. Spīdēja saule, mirdzēja jūra, un es atkal biju gandrīz laimīga.

Mēs varam nesazvanīties nedēļām, bet mēs zinām, ka vienmēr varam viens ar otru dalīties gan dzīves laimīgajos, gan skumjajos brīžos.

Paldies Raimondam par draudzību - dzīvojot un radot.

Pēc Noras sacītā atliek vien ievilkt elpu, sirsnīgi pasmaidīt un... turpināt.

Kad izteicu vēlēšanos, lai mūsu saruna ar Raimondu risinās Talsos nevis, piemēram, Rīgā, viņš mazliet brīnījās, sakot – vai nu tā dēļ jābrauc... Tomēr pats ir devies uz Gotlandi, Gruziju un citurieni smelties jaunas atziņas. Iespējams, dodoties ārpasaulē, ieraugām savas dzimšanas un būšanas vietas skaistumu.

Līdz šim sarunu, kas varētu tikt lietota par pamatu rakstam, nav izdevies noorganizēt. Tomēr, tā kā tūliņ, tūliņ Tiguļkalna ozolu pazarēs notiks Raimonda rīkotais brīvdabas sajūtu koncerts, neļauju labajiem nodomiem pārklāties ar putekļu kārtu.

Tiguļkalns bija pirmais, tad nāca cilvēks, atpūtās pēc ikdienas darbiem un saklausīja mūziku. Iespējams, mūzika bija vēl pirms kalna… Manuprāt, kad Raimonds atskaņo, rada mūziku, viņš ir kā ziņnesis, kā filtrs starp debesīm un zemi, dažādām pasaulēm. Vertikāles un horizontāles krustpunktā, kur pukst dzīvība.

Mūzika, kādu Raimonds rada, ir nebeidzamas enerģijas avots. No šīs mūzikas nav iespējams nogurt vai tikt iztukšots. Tā pilnveido. Mūzika, kurai piemīt spēja attīrīt gaisu un telpu. Iespējams, ja vairāk dzirdētu tīru skaņu, mēs kļūtu sakārtotāki. Haoss taptu par rimti viļņojošos jūru. Klusuma atbalss.

Ja šajā brīdī jums šķiet, ka pārāk lidinos virs Kurzemes kārtotajos baltajos mākoņos, tad, rau - kādam draugam, kamēr viņš dzīvoja emigrācijā Londonā, dziesma „Četri vēji” bija gluži vai himnas, lūgšanas vietā. Viņš par to stāstīja tik aizrautīgi un bieži, ka arī es sāku to klausīties arvien biežāk un ilgāk. Līdzīgi kā varu klausīties putnu naktsmierā, kā nekad neapnīk siena laika un jasmīnu ziedēšanas smaržas, avota līksmība un mitrs suņa deguns, kas pieskaras rokai…

Ārpasauli meklējiet >>> Ārpasaule.lv

Raimonds Tiguls: Dod, Dieviņi [Live @ Tiguļkalns]

{jwplayer}https://www.youtube.com/watch?v=rtRSrZo0IBc{/jwplayer}

P.S. Īpašs paldies fotogrāfam Jānim Mednim par iemūžināto acumirklību ar Raimondu, kuru izmantoju šī raksta ilustrācijai.


Agnese Rudzīte

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Man tīk viss labais. Dienas soli raitāku dara laba mūzika, to baudīt līdz laba kafija vai kakao. Gremdējos labās grāmatās, rakstos, fotogrāfijās, gleznās, filmās. Staigāju pa aizraujošām spēka vietām dabā. Runājos ar sevi un tuviem, labiem cilvēkiem.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2127 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts