Tur, aiz bailēm, ir mana laime...

Tur, aiz bailēm, ir mana laime...

© Foto: Sigita Paula Cepleviča © Foto: Sigita Paula Cepleviča

Labākās lietas ar mums dzīvē notiek negaidīti. Vismaz ar mani tā noteikti ir! Kad pirms pāris mēnešiem man zvanīja brīnišķīgā režisore Inga Cipe un piedāvāja kļūt par viņas asistenti trim dažādiem projektiem XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros, man nebija ne jausmas, kam es piekrītu un ka tas būs tik ļoti aizraujoši. Man bija tikai bailes par to, vai izturēšu slodzi, nelikšu viņai vilties, vai būšu pietiekami uzmanīga un ar noturību stresa apstākļos. Nu pavisam droši varu teikt, ka tas, no kā es visvairāk baidījos, izrādījās visskaistākais, iedvesmojošākais un īpašākais laiks šajā vasarā un manā dzīvē! 

Rakstu spēcina

Ar režisori Ingu Cipi agrāk biju sadarbojusies kāda cita projekta ietvaros kā sabiedrisko attiecību konsultante, un es pat nenojautu, ka mani tik ļoti aizraus arī asistēšana šajos trijos viņas projektos - "Tikai saknes neatdot!", "Lai balstiņas tālu skan!" un "Līdz varavīksnei tikt!". Katru dienu devos uz darbu ar patiesu prieku, jo man tik ļoti patika vērot, kā top kaut kas ārkārtīgi skaists. Vēroju un iedvesmojos, apbrīnoju Ingas spējas, enerģiju, pacietību, izdomu, radošumu un mīlestību pret darbu! Viņa ir brīnišķīga un talantīga režisore! 

Palīdzot svētku ieskandināšanas koncertā, man bija pirmā iepazīšanās ar asistentes pienākumiem un arī pirmais satraukums, vai viss būs koncertā tā, kā ieplānots, bet lielāka apbrīna par visu procesu un maniem pienākumiem man radās, pavadot laiku koncertzālē RĪGA. Koncertam "Lai balstiņas tālu skan!" gatavojāmies divas dienas, un jau atkal apbrīnoju lieliskās režisores darbu, kā viņa spēja izveidot skaistu tautas mūzikas koncertu. Un, ja vien es spētu aprakstīt to, cik īpašas sajūtas mani pārņēma, vērojot, kā pirms koncerta režisore devās pie ansambļiem un katram novēlēja veiksmi, kaut ko ieteica un atgādināja par smaidīšanu, koncerta izbaudīšanu un ticēšanu sev! Inga mīl savu darbu, un tas ir tik ļoti manāms! Tas iedvesmo! Viņas projektos ir tik daudz gaišuma un mīļuma, ko ikviens kaut mazliet izjūt. Ne katram režisoram ir svarīgi pirms koncerta atrast brīdi laika un novēlēt veiksmi dalībniekiem, bet Ingai tas ir svarīgi! Mēs vispirms devāmies pie ansambļiem, un tikai tad sākām koncertu. 

Vēl ilgi atcerēšos skudriņas, kas mani pārņēma, vērojot no Daugavas stadiona tribīnēm mēģinājumu laikā, ar kādu azartu un prieku bērni izdejoja intermēdijas Renāra Kaupera iedziedāto dziesmu pavadībā. Prieks dzirkstīja uz visām pusēm, un bērni ar nezūdošu enerģiju vēl dejoja vēlu vakarā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Joprojām esmu gūto emociju varā un nespēju beigt apbrīnot Ingas talantu, pacietību un izturību, lai radītu tik debešķīgi skaistu tautas deju lielkoncertu "Līdz varavīksnei tikt!" Daugavas stadionā. Komandai ir milzīgs spēks, un ar viņu kopā strādāja patiešām lieliski profesionāļi, kuri mīl to, ko dara. Pirms katra koncerta režisore mazajai Artiņas lomas atveidotājai novēlēja veiksmi un samīļoja, kā arī sastaptajiem dejotājiem pateica ko iedvesmojošu. Tas tik ļoti sildīja manu sirdi un uzbūra sejā patiesu smaidu! Un es joprojām nespēju aptvert, kā Inga spēja radīt ko tik brīnumainu un aizkustinošu! Mūzika, deju raksti, intermēdijas, spilveni un kāpšana varavīksnē, iekļautā futbola spēle un himna, klusuma brīdis un mazā meitenīte Arta - visam šajā stāstā bija kāda īpaša nozīme, un man ir prieks, ka varēju būt viena no lieliskās komandas, kas palīdzēja šim stāstam piedzimt un priecēt skatītājus četros skaistos koncertos. 

Šķiet, ka nezinu nevienu iedvesmojošāku cilvēku par Ingu Cipi, kura ar savu mīlestību pret darbu aizrauj arī citus. Vismaz šobrīd man nenāk neviens cits prātā. Viņa mani iedvesmoja noticēt sev, uzdrīkstēties stāties pretī bailēm un nepadoties, jo tur, aiz bailēm, ir mana laime. Un es režisorei atgādināju Mihaila Bulgakova tekstu, kas iedvesmoja viņu un pie kā viņa turējās visu mēģinājumu laiku - "Ja nenotiek tā, kā vajag, tad notiek tā, kā ir labāk." Un es nešaubos, ka patiešām notika tā, kā bija labāk. 

Dzīvē nav nejaušību, un mūsu satikšanās bija īpaša. Inga ļāva man noticēt sev un savām spējām, atgrieza manī patieso vēlmi rūpēties par citiem cilvēkiem, uztraukties par dejotājiem kā par saviem bērniem, iedvesmot apkārtējos un dalībniekus. Viņa atgādināja, ka sapņi patiešām piepildās, ja tiem no visas sirds tic un neļauj nekam izjaukt to īstenošanos. Tukšuma sajūtas, kas manī bija kādu laiku pirms tam, nu ir piepildījušās līdz malām ar Mīlestību un Pateicību. Man ir uzdāvināti spārni, lai es varētu lidot un palīdzēt arī citiem pacelties dažus metrus virs zemes. Diemžēl viss skaistais reiz beidzas, bet manā sirdī vēl ilgi saglabāsies īpaši mīļas atmiņas par šiem trim projektiem, kopā pavadīto laiku, gūto pieredzi, un es ticu, ka šie nebūs pēdējie projekti, kuros palīdzēšu režisorei īstenot savas ieceres. Dzīve ir krāsaina un brīnumaina kā varavīksne, un tā spēj pārsteigt visnegaidītākajos brīžos, lai uzdāvinātu laimes pilnus un neaizmirstamus mirkļus. 


Sigita Paula Cepleviča

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Es ticu brīnumiem! Maziem un lieliem, jaušiem un nejaušiem... Brīnumskaistiem! Un man patīk sagādāt brīnumainus mirkļus arī citiem. Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien, un arī mēs, atzī:me autori, neesam šeit sākuši rakstīt tāpat vien.


Viedokļi (4)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)

Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2127 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts