Sala pilsētas padebešos

Sala pilsētas padebešos

Ir viens tāds jumts. Mans jumts. Mana Sala debesīs, mana iedvesma un miers. Šorīt es uz savas Salas brokastu kafiju dzeru un Liepājas skatus tveru. Saulē gozējos un par pasauli ap sevi domāju. Par sevi un šo zemi, laiku kurā uz zemes esmu. Cilvēkiem man apkārt. Viņi nāk un iet un atkal nāk. Tāda kā dzīves deja sanāk dažādos ritmos. Kastaņa galotni redzu. Vai bieži sanāk galotnes kokiem redzēt nu tā aci pret aci. Pašam pēdējam kastanim acīs skatīties. Man ir tā laime. Man ir mans jumts. Kastanis visu vasaru no augšas pasauli vēro. Nu jau rudens sācies un kastaņa dzīve drīz beigsies, jo viņš ar kāda vēja pūsmu vai no vecuma vājā kāta, lejā steigsies.

Rakstu spēcina

Vai viņu sētniece saslaucīs vai paņems kāds bērns? To tagad nevar zināt. Tāpat kā es nevaru zināt, kas ar mani rītdien būs. Kas vēl ir šeit augšā?

Skursteņi – milzum daudz Skursteņu – lieli, mazi, resni, tievi, vecāki un jaunāki, tāpat kā pie Cilvēkiem. Te augšā ir viss tas pats – tikai viņi saucas Skursteņi. Katram Skurstenim savas mājas, citi dzīvo pa vairākiem vienā namā, ja Cilvēks par tiem domā un kopj, tad siltums mājās top.

Skursteņu labākie draugi? Nu no malas tā izskatās, bet varbūt vienkārši mierīga līdzās pastāvēšana – Antenas.

Ai kādas tik ir Antenas – metāla, līkas, pelēkas, brūnas, ar rūsu, dažnedažādas formas. Domāju, ka nav divu vienādu Antenu uz pasaules – kā Cilvēku. Bet Antenām ir milzu nozīme Cilvēka dzīvē – savienot Cilvēku ar pasauli!

Paldies Antenām, paldies Skursteņiem, bez šiem jumta iemītniekiem Cilvēkiem pašvaki būtu. Krāsns ziemā dūmotu, istaba pilna tvana un neviens nekad neuzzinātu, ka nav vairs jākurina, jo vasara sākusies, ka Saule šodien spīdēs debesīs, jo tik ļoti uzticamies visu citu laika ziņu stāstītājiem, kā pašu skatam pa logu, kad plaši atvērti aizkari. No kā ir jāslēpjas?

Ko vēl es redzu? Liepājas Dzintara jaunceltni un divus uzticamus ceļamkrānus. Tie grozās ap jauno brīnumu, kā gribētu iepatikties. No vienas puses un no otras, citreiz pat ieskauj savās skavās. Dzintars tik aug un zeļ. Kad pabeigšot, mirdzēšot Dzintarā. Ceru, ka man vēl būs mana Debesu sala, lai to redzētu.

Jūru un Liepājas ezeru redzu un trīs baznīcas, Pētertirgu un Augstskolas jumtu. Latvijas karogs uz tā plīvo – Latvija tātad vēl dzīvo. Tik ilgi, cik man Sala būs, es varēšu informēt Jūs vai Latvijas karogs plīvo un ja tā, tad Latvija dzīvo.

Viss pagaidām ir kārtībā!

Arī tramvaju var redzēt, bet labāk man patīk to dzirdēt. Tas brauc no viena pilsētas gala līdz otram jau vairāk kā 100 gadu un mazliet čīkst. Tik mīļi tas čīkst.

Šorīt Kajaki kur pazuduši un var dzirdēt skaistas putnu dziesmas, kokos salidojuši Sauli sveicina.

Te augšā ir vēl kas īpašs.

Karlsona namiņš. No manas Salas es kaimiņmāju redzu – mazu, kantainu uz skolas jumta. Mājai apkārt terase un ligzda uz jumta, divi mazi lodziņi un durtiņas pa vidu. Pašu saimnieku neesmu redzējusi, bet gan jau kādu dienu, kādu reizi viņš atlidos un apciemos tad arī manu Salu. Mēs dzersim tēju, ēdīsim pankūkas ar ievārījumu un pļāpāsim par niekiem, par priekiem.... Kādu dienu!

Es gaidīšu!


Viedokļi (1)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)

Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2129 dienas & izstāstījuši 369 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts