Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņām. Negulētas naktis, pārnospriegotas nervu stīgas un daudz nopietnu “Tā vairs nevar turpināties!” sarunu. Nu, vismaz vairumam no tīņu vecākiem, kuru atvasēm vējš, pavasaris, rokenrols, nebeidzama vēlme pašapliecināties un sazinvēlkastur galvā plosās. Vecāki var vienīgi mēģināt ar mums runāt un virzīt uz pareizā ceļa, bet, Tu jau zini, tās sarunas, bieži vien, neveiklas raisās un ne vienmēr viņos ieklausījāmies.

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skats uz lietām, notikumiem kopumā. Divas kūpošas, aromātiskas kafijas krūzes acu priekšā un nesteidzīga saruna par visu un ‘par neko’. “Gan visu ieplānoto paspēšu!” pie sevis nodomāju un ļaujos. Ir tāda neizskaidrojama sajūta, ka mums tieši šodien jārunā. Daudz un ilgo, jo tik depresīvi-skumjām acīm neatminos viņu jelkad redzējis… Apvaicājos par to, kas jauns viņas pasaulē. Ņemot 10 sekundes dziļai ieelpai un izelpai, viņa saka: “Baumas! Nespēju vairs, ka citi runā zinātniskās fantastikas cienīgas, izdomātas un idiotiskas lietas par mani.“ Līdz kaulam pazīstama un izdzīvota lieta, vai ne?

Radīts Latvijā: seriāls #CreativeAds un #CreativeArts

Radīts Latvijā: seriāls #CreativeAds un #CreativeArts

Pieticība. Vien cilvēkam raksturīga īpašība, par kuru Ērihs Marija Remarks rakstījis: “Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas…”. Dzirdu dažus aiz sajūsmas aplaudējot kājās stāvot. Daži, nīgri savilktām pierēm, šobrīd pukojas, ka vien pieticībā rodams pasaules glābiņš. Ko es? Es palieku pa vidu, izlīdzinot svaru kausus, kuros mērena pieticība samērojas ar mērenu lepnumu. Patiesībā, es vēl tikai mācos… Mācos mazināt savu pārmērīgo latvieša pieticību, kompensējot to ar veselīgu devu pozitīvas palielīšanās par padarīto.  Šodiena, manuprāt, ir lieliski piemērota tam. Tieši pirms 6 gadiem, pavisam rudenīgā 24.oktobra pēcpusdienā, tapušas pašas pirmās iedvesmojošā mini-seriāla #CreativeAds un #CreativeArts sērijas!  

Par aitām un maitām interneta medijos

Par aitām un maitām interneta medijos

Kad redzu tās absurdās, bezjēdzīgās un prātam neiedomājamās lietas, kuras cilvēki Facebookā pieLaiko un paDalās tālāk, ik reizi nāk prātā mūžsenā patiesība: “Kur aitas, tur cirpēji. Kur maitas, tur apcirptas aitas.” Aizvadītā mēneša laikā, šķiet, publiskā lētticības un naivuma psihoze sasniegusi savu apogeju. Biznesmeņi, kuri bankrotējot veikalam, izdāļā iPhonus par 'pliku paldies’. Daiļavas, kuru labās sirdis neliedz dāvāt Tev 500€ arī par ‘pliku paldies'… Tik vien kā jāuzraksta vēstule fake profilam Facebookā un, protams, jāDalās ar fakenews portāla ziņu savā virtuālo draugu / paziņu lokā. Pliks paldies? Vienīgais, kas te ir pliks, pardon my french, ir Tavs dibens, ar kuru paliec, jo…

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Aizvadīto mēnešu laikā esmu daudz domājis par to, cik tomēr ļoti dziļi mūsu, ierindas cilvēku, ikdienā iesakņojusies samierināšanās. Bezkompromisu samierināšanās ar visu. Ar viduvēju darbu, kuru jau sākam uzskatīt par mūsu augstāko karjeras punktu. Ar neadekvātiem tautas kalpiem, kurus paši vien esam ievēlējuši. Samierinamies ar to, ka neko jau tāpat nevaram mainīt. Samierinamies ar to, ja kāds mums saka, ka mums vienkārši jāsamierinās un neko tur vai šur nevar darīt… Vienvārdsakot, jau no mātes miesām nākuši, esam pieradināti samierināties.

Patīk, kā es rakstu? Es rakstīšu!

Patīk, kā es rakstu? Es rakstīšu!

Varbūt neierasti lielīgi no manas puses izskanēs, bet patiešām daudzi pēdējā pusgada laikā man teikuši “Man patīk kā Tu raksti!”. Iedzimtā latvieša paškritika notur rāmjos, lai publiski un skaļi pārpārēm nesapriecātos, taču… sirds kambari iepukstās dubultā spēkā, priekā un novērtējuma pozitīvajā siltumā. Tā sajūta iedvesmo, spārno un ceļ no dīvāna, ārstē no cilvēciska slinkuma un piepalīdz darīt arvien vairāk un labāk! Absolūti apzināti nekad neesmu rakstījis akadēmiski, politkorekti vai visādi citādi vispārpieņemti. Protams, bez gramatiskas vai saturiskas anarhijas, bet bez ambīcijas būt par paraugpilsoni kāda acīs. Bez ambīcijas iztēlot rindkopās to, ko patiesībā nedomāju.

Garīgās mūzikas festivāls

Garīgās mūzikas festivāls

Katru gadu par augustu es priecājos vienīgi tādēļ, ka tad Latvijā notiek mans iemīļotākais festivāls, kuru vienmēr gaidu ar patīkamu satraukumu. Šogad Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls notiek jau 20. gadu, un esmu jau paspējusi baudīt divus brīnišķīgus koncertus Rīgas baznīcās. Šoreiz es ļāvos spontānām idejām, īpaši neplānojot, uz kuru no koncertiem došos, un bieži vien tā pat ir labāk, jo izvēli tiešām ir grūti izdarīt. Gribētos visus koncertus dzirdēt. It īpaši tādēļ, ka tajos piedalās mans iemīļotākais koris – Valsts Akadēmiskais koris „Latvija”.

Latvieši #NoOtraGala. Mūzikas video.

Latvieši #NoOtraGala. Mūzikas video.

Esmu gatavs pat saderēt, ka katrs trešais melomāns kaut reizi dzīvē dzirdējis stāstu par mūzikas ierakstiem, kurus klausoties no otra gala, dzirdēsi slepenus vēstījumus vai, Dievs pasarg, sātanistu vēstījumus pasaulei. Lai nu kā tur būtu vai nebūtu, jāatzīst, jebkura vokāli-instrumentāla kompozīcija atpakaļgaitā izklausās, maigi izsakoties, visnotaļ spocīgi un dīvaini. Bet, mirklīti… Kā ir ar mūzikas video? Ja audio atstājam neskartu, bet atpakaļgaitu ieslēdzam tikai video celiņam? Varbūt arī tie nes sevī kādu slepenu vēstījumu?! Ja ne vēstījumu, tad jaunu skatpunktu uz videoklipu / dziesmu piešķir noteikti, nav divu domu.

Gumball3000: dzīves sapņa piepildījums... #RigaToMykonos

Gumball3000: dzīves sapņa piepildījums... #RigaToMykonos

Jāsāk ar mazu atzīšanos, ka neesmu tas lielākais un kvēlākais #Gumball3000 fans un līdzSekotājs. Sen tie laiki, kad devos klātienē vērot un apbrīnot ekskluzivitātes un zvaigžņotā šarma pārņemtos. Jā, protams, interesanti braucamie un dažādu kalibru pasaules slavenības tepat Rīgas ielās, rokas stiepiena attālumā. Neko par to nesaku. Viss ideāli, bet kaut kā nejūtu kā savu šo, dažubrīd 300x pārspīlēto, zīmuļu parādi. Tik vien kā brīvbrīžos ielūkojos sociālo tīklu lentās, lai uzmestu aci miljonus vērtajiem dzelzs, karbona un vēlsazinkāduturmateriālu četrriteņu mošķiem. Tomēr, nav arī tā, ka visā šajā nav vietas cilvēcībai un mazā cilvēka lielo sapņu piepildījumam.

Sešgadnieka pirmie soļi biznesā

Sešgadnieka pirmie soļi biznesā

Pirms dažām dienām, dodoties ikdienas gaitās, biju aculiecinieks kādam “bērns pret visu pasauli” konfliktam sabiedriskajā transportā. Iespējams, viss sācies dēļ kāda nenopirkta našķa vai cita laimīgai bērnībai nebūtiska sīkuma, bet… pāraudzis tik lielā bērna naidā, ka viņš dusmās neapdomīgi gatavs izteikt: “Kādēļ man bija jāpiedzimst tieši mūsu ģimenē, mamm? Es to nemūžam nepārdzīvošu un nekad nebūšu laimīgs!”. Uz acumirkli šķita, ka pat fiziski jūtu iesāpāmies sirdi no šiem vārdiem. Visu cieņu jaunajai māmiņai, kura atbildēja ar rāmu un viegli trīcošā balsī, bet pārliecinoši izteiktu: “Mēs katrs ienākam šajā dzīvē, lai ko otram iemācītu. Tu - mums ar tēti. Mēs - Tev, dēliņ!”. Puika paaugsies un, es zinu un ticu, ka pienāks diena, kad viņam pašam sirds iesāpēsies no domas vien, ka viņš ko tādu kādreiz saviem vecākiem teicis. Protams, neapzināti un dusmās, bet tomēr tik trāpīgi sāpīgi.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts