Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Mācoties mācīt un iemācīt...

Mācoties mācīt un iemācīt...

Apsveicinos pēc maza ieilguša klusuma brīža no manas puses Atzī:me lappusēs un šajā vasarā. Tik daudz izaicinājumu, jaunu iespēju un idejisku sākumu šajā laikā, ka pat brīžam apmulstu un nezinu par kuriem stāstīt, kurus paturēt intrigai rudens lietainajām pievakarēm... Tieši šobrīd ir tā sajūta, ka esmu beidzot pietuvojies par krietniem 3 soļiem tam, ko patiesi dzīvē gribētu darīt un ar prieku sauktu par savu darbu ikdienā. Nē, nav gluži tā, ka visus savus apzinīgos gadus esmu ar riebumu strādājis un sakostiem zobiem gājis uz darbu. Tas ir bijis ceļš, kurš visu laiku mērķtiecīgi un nemanāmi mani novedis līdz šodienai. Ceļš ar 'mācību kontrolpunktiem' katrā līkumā. Ceļš, kurš pagātnē darījis mani par šodienas mani. Jā, varam to arī par augšanu un pieaugšanu saukt. Par izaugsmi...

Tur, aiz bailēm, ir mana laime...

© Foto: Sigita Paula Cepleviča

Labākās lietas ar mums dzīvē notiek negaidīti. Vismaz ar mani tā noteikti ir! Kad pirms pāris mēnešiem man zvanīja brīnišķīgā režisore Inga Cipe un piedāvāja kļūt par viņas asistenti trim dažādiem projektiem XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros, man nebija ne jausmas, kam es piekrītu un ka tas būs tik ļoti aizraujoši. Man bija tikai bailes par to, vai izturēšu slodzi, nelikšu viņai vilties, vai būšu pietiekami uzmanīga un ar noturību stresa apstākļos. Nu pavisam droši varu teikt, ka tas, no kā es visvairāk baidījos, izrādījās visskaistākais, iedvesmojošākais un īpašākais laiks šajā vasarā un manā dzīvē! 

"Singing Nation": pēcJāņu izAicinājums

© Foto: TDA "Dancis"

Pieļauju, ka pēcJāņu dienas nav tas īstais un piemērotākais laiks pēc palīdzības lūgumiem un lielu darbu paveikšanai, bet es tomēr mēģināšu. Ir tā, ka personīgu apsvērumu un ģimenei uzliktu grūtu pārbaudījumu dēļ pēdējās nedēļās neesmu bijis tas aktīvākais un spējīgākais "Singing Nation" darbu darītājs un uz priekšu kustinātājs. Atstāju to komandas ziņā, jo manas domas bieži pie citām lietām neviļus šajā laikā maldījās. Tas ir tikai cilvēcīgi, kaut jūtos neērti un pat mazliet vainīgs... Labā ziņa slēpjas faktā, ka viss rit savu gaitu un notiek kā plānots, ja neskaitam dažas trešo pušu kavēšanās ar darbu termiņiem un līgumu saskaņošanu. Līdz ar to arī kavējas plānotā pirmizrādes izsludināšana, lai nesastrēbtu karstu un sasolītu pirms laika ko tādu, kas praktiski nav iespējams noliktajā laikā.

Ļauties brīnumiem

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Jau iepriekš esmu jums stāstījusi par grāmatām, kas īstajā brīdī nonāk manās rokās, lai iedvesmotu. Arī šobrīd ir kāda grāmata, kuru ar aizrautību lasu un nespēju vakarā laicīgi aiziet gulēt, jo katrs stāsts tik ļoti uzrunā, ka rodas vēlēšanās pirms miega izlasīt vēl vienu, un tad vēl vienu... Lasu un aizdomājos, cik dzīve ir brīnumiem pilna! Un savā nemitīgajā ikdienas skrējienā, rutīnā, pārgurumā vai dzīves apnikumā nemaz tos tik bieži nepamanām. Tieši tādēļ Regīnas Bretas grāmata "Esi BRĪNUMS!" ir tik aizraujoša un aizkustinoša, pārdomu rosinoša un iedvesmojoša! Tā ir kā tīrs ūdens malks, kas veldzē slāpes. Kā zilas debesis un zaļa zāle. Kā īsts brīnums īstajā brīdī, lai liktu apstāties un novērtēt to, kas katram no mums ir dots. 

Garda kafija un patīkama atmosfēra

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk pasēdēt kādā kafejnīcā, lēnām malkot gardu kafiju, vērot cilvēkus, baudīt atmosfēru, uzlādēties turpmākajai dienai un uz brīdi atiet no ikdienas skrējiena. Kafejnīca ir kā lieliska pieturvieta, kur atvilkt elpu, padomāt, iedvesmoties, kā arī reiz pa reizei satikt sen neredzētus un mīļus draugus. Rīgā ir tik daudz kafejnīcu, bet no visām esmu atklājusi sev trīs iemīļotākās, un labprāt padalīšos informācijā par tām arī ar jums. 

"Laimes lāča" atnākšanas gaidās...

"Laimes lāča" atnākšanas gaidās...

Garā prezidenta vēlēšanu trešdiena noslēgusies. Kāds klusinātā sajūsmā joprojām gavilē, kādam pukstēšana aug vien augumā, sak, ievēlēja ne to kandidātu, kuru es gribēju. Kādam vispār vienalga un uz jautājumu "Kurš ir Latvijas jaunievēlētais prezidents?", iespējams, šorīt vispār nespētu atbildēt ar konkrēta vārda, uzvārda nosaukšanu. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, ļoti labi saprotu katru no viņiem un neredzu pamatu nerespektēt viedokli. Kādam prieks par mītisko "mazāko ļaunumu", citam nepiepildītas gaidas uz laimes lāča reinkarnāciju, vēl kādam vienaldzības rosināta vienaldzība... Iespējams, kādam sausais atlikums no prezidenta vēlēšanām aprobežosies tik vien kā ar iedvesmu pirmajam tostam dzimšanas dienas ballītei: "Nu, kā prezidents Vējonis novēlējis! #Jāierauj"

Vēlreiz par to pašu. Citiem vārdiem...

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Nejauši. No visas tiesas, pavisam nejauši šorīt kļuvu par liecinieku kādai divu sieviešu sarunai par mums, proti, vīriešu dzimtes pārstāvjiem. Pēc sarunas noskaņas un satura, drīzāk, runāts tika par vīriešu kārtas izdzimumiem, bet tas lai nu šai reizei paliek kā nebūtiska detaļa. Ar absolūtu vienprātību abas jaunkundzes [vai jau-kundzes, nezinu] vienojās par, teju, folklorizējušos patiesību, ka visi vīrieši ir cūkas un... pēc pāris acumirkļiem, pēc pāris klusinātām nopūtām dziļdomīgi secināja, ka laikam tā tomēr ir bijusi mīlestība, ja to cūku no prāta nevarot nekādi izsviest vēl šobaltdien. Tā viņas turpināja vēl vismaz minūtes divdesmit, nezinu. Aizdomājos, skatiens kavējās tālumā un viņu vārdi kļuva vien par fona troksni. Atcerējos sevi kādās attiecībās pirms vairākiem gadiem un...

Krāsainā vēstures elpa

Krāsainā vēstures elpa

Mēs pasauli ap mums esam raduši redzēt, uztvert un atmiņas failos ieglabāt krāsainu. Cik detalizēti, smalki un niansēti - tas katra uztveres un apziņas krāsu toņu bagātības ziņā. Tieši tāpat kā pirms 100 vai 200 gadiem cilvēki lietas ap sevi redzēja un paturēja atmiņā. Atmiņā ieglabāts - labi, bet kā ar vēstures liecībām nākamajām paaudzēm? 1820tajos gados pirmie salīdzinoši veiksmīgie foto eksperimenti, top pirmā fotogrāfija pasaules vēsturē, bet, kā mēs jau labi zinām, labākajā gadījumā iemūžināt redzēto izdevās vien melnbaltu fotomirkļu formātā. Katram laikmetam un attīstības posmam savi plusi, savi mīnusi. Paliek brīva vieta fantāzijai un iztēlei. Vēsturiski - brīva vieta minējumiem un diskusijām. Lai nu kā, galvenais ir pats fakts, ka kas saglabājies vēsturei un arhīviem.

Dīvāna samuraji

Dīvāna samuraji

Vakars. Trolejbuss. Sēžu, savā nodabā austiņās klausos līdzpaņemto muzikālo bibliotēku un neuzkrītoši vēroju cilvēkus. Katrs iegrimis savās domās, rūpēs vai savas dzīves neapmierinātībā sarauktu seju veras tālumā. Vienvārdsakot, visai pelēcīgi. Te, pāris pieturas pirms galamērķa, sākas pastiprināta rosība un teju katrs nervozi sakustās un saausās. Ā, biļešu kontrole apturējusi trolejbusu. Protams, mēs varētu gari un plaši diskutēt par to, kāda mārutka pēc, vairums cilvēku ar reģistrētu, proti, derīgu e-talonu pēkšņi sajūtas kā zaķi, adrenalīna virsvadībā šaudās turpu šurpu pa trolejbusu un nervozi gaida savu kārtu pierādīt savas tiesības uz braucienu, tomēr... stāsts šoreiz par to, kas notika pēc kontroles iekāpšanas elektrizētajā, šī vārda tiešā un pārnestā nozīmē, transportlīdzeklī.

Ar galvu pārmaiņās un sapņos...

Ar galvu pārmaiņās un sapņos...

Tas neveiklais brīdis, kad no rīta pamosties tikai ar vienu domu prātā: "Ir laiks! Ir laiks pārmaiņām..." Jā, neveiklais, jo cilvēka dabā taču iekodēts šaubīties, simtām reižu pārdomāt un tikai tad [joprojām dziļās šaubās esot] ļauties kam jaunam. Jauniem izaicinājumiem, jaunām iespējām un pavisam citādai dzīvošanai. Manī, iespējams, šī doma nakts melnumā dzimusi fizioloģiskā šūnu līmenī, jo mēnešiem jau jūtos hroniski pārguris. Dažkārt pat bez acīmredzama iemesla... Tā mēdz gadīties, ja brīvdienas, liegi saplūstot ar darba dienām, veido vienu monolītu darbju lavīnu un Tev ir vien pāris sekunžu, minūšu handikaps, lai tā Tevi nepanāktu un neapraktu. Teiksi, tā dzīvo lielākā daļa cilvēku mūsdienās? Zinu, esmu pamanījis, bet... kur paliek mūsu sapņi un nākotnes idejas?

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts