Izdzīvots

Izdzīvots

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skats uz lietām, notikumiem kopumā. Divas kūpošas, aromātiskas kafijas krūzes acu priekšā un nesteidzīga saruna par visu un ‘par neko’. “Gan visu ieplānoto paspēšu!” pie sevis nodomāju un ļaujos. Ir tāda neizskaidrojama sajūta, ka mums tieši šodien jārunā. Daudz un ilgo, jo tik depresīvi-skumjām acīm neatminos viņu jelkad redzējis… Apvaicājos par to, kas jauns viņas pasaulē. Ņemot 10 sekundes dziļai ieelpai un izelpai, viņa saka: “Baumas! Nespēju vairs, ka citi runā zinātniskās fantastikas cienīgas, izdomātas un idiotiskas lietas par mani.“ Līdz kaulam pazīstama un izdzīvota lieta, vai ne?

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Aizvadīto mēnešu laikā esmu daudz domājis par to, cik tomēr ļoti dziļi mūsu, ierindas cilvēku, ikdienā iesakņojusies samierināšanās. Bezkompromisu samierināšanās ar visu. Ar viduvēju darbu, kuru jau sākam uzskatīt par mūsu augstāko karjeras punktu. Ar neadekvātiem tautas kalpiem, kurus paši vien esam ievēlējuši. Samierinamies ar to, ka neko jau tāpat nevaram mainīt. Samierinamies ar to, ja kāds mums saka, ka mums vienkārši jāsamierinās un neko tur vai šur nevar darīt… Vienvārdsakot, jau no mātes miesām nākuši, esam pieradināti samierināties.

Gumball3000: dzīves sapņa piepildījums... #RigaToMykonos

Gumball3000: dzīves sapņa piepildījums... #RigaToMykonos

Jāsāk ar mazu atzīšanos, ka neesmu tas lielākais un kvēlākais #Gumball3000 fans un līdzSekotājs. Sen tie laiki, kad devos klātienē vērot un apbrīnot ekskluzivitātes un zvaigžņotā šarma pārņemtos. Jā, protams, interesanti braucamie un dažādu kalibru pasaules slavenības tepat Rīgas ielās, rokas stiepiena attālumā. Neko par to nesaku. Viss ideāli, bet kaut kā nejūtu kā savu šo, dažubrīd 300x pārspīlēto, zīmuļu parādi. Tik vien kā brīvbrīžos ielūkojos sociālo tīklu lentās, lai uzmestu aci miljonus vērtajiem dzelzs, karbona un vēlsazinkāduturmateriālu četrriteņu mošķiem. Tomēr, nav arī tā, ka visā šajā nav vietas cilvēcībai un mazā cilvēka lielo sapņu piepildījumam.

Atkal mājās pārnākot...

Atkal mājās pārnākot...

Hei! Kāds brīdis aizvadīts, kopš iepriekšējo reizi tikāmies Atzī:me virtuālajās lappusēs. Kāds brīdis, kuru bijis grūti nepamanīt un, iespējams, kādu laiku būs grūti aizmirst. Iesākumā, godīgi sakot, pat īsti vairs negribējās rakstīt. Tāda fiziska un garīga iztērēšanās sajūta, kas, likumsakarīgi, rezultējās paša eskalētās šaubās par to, vai tas vispār ir tas, kas Tev padodas un vēlies turpmāk darīt… Mākslinieciski depresīva radošā krīze, ja labpatīk, kura rezultējās teju 6 mēnešu ilgā sociālo tīklu diētā un publiskā klusumā, pārdomās un aicinājumu vētīšanā sevī. Vēlāk, dažādu dīvainu sakritību rezultātā, šķīros no atzi.me domēna un tas nonāca citu īpašnieku rokās. Šķita, ka uz visiem laikiem. Banāli, bet kā tajā vecumvecajā citātā: “Novērtēsi to, kas Tev šobrīd pieder tikai tad, kad to kādu dienu pazaudēsi…”.

Par atteikšanos

Par atteikšanos

Ir ļoti viegli atteikties no tā, kas nav. No “pieķeršanās materiālām vērtībām” — ja nekad nav piederējis nekas nosacīti vērtīgs, piemēram, paša celta māja, paša remontēts dzīvoklis, paša nopelnīts auto. Ja nav izveidota saikne ar paša sajūtām, ļoti viegli ir sludināt mieru un līdzsvaru. Ja nekad nav bijušas tuvas attiecības, ļoti viegli ir sludināt nepieķeršanos cilvēkiem. Tas pats par naudu. Varu. Kaislībām.

Izdzīvota liecība mums pašiem

Izdzīvota liecība mums pašiem

Aktīvie sociālie tīklotāji un ierindas Atzī:me lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka aizvadītajos mēnešos personīgi un visai publiski izcīnījos ar radošo krīzi, īstā pagrieziena rādītāja meklējumiem dzīves krustojumos, nomāktu #VissIrSlikti izteiksmi teju it visā. Cēlos no vieniem pārbaudījumiem, gāzos atkal no nākošajiem un tā neskaitāmu reižu skaitu. Šodienas (trešdiena, 27.aprīlis) acīm tajā raugos uz ko tādu, kam vienkārši vajadzēja izmalties cauri, lai saprastu ko un kā tālāk, kas svarīgi un kas otršķirīgi. Pieļauju, ka vissmagāk šajā visā karuselī bija man tuvajiem cilvēkiem un draugiem, ne man pašam… It kā redzi, ka kaut kas nav kārtībā, bet kā palīdzēt arī īsti nesaproti. Tuvākie redzēja arī brīdi, kad fiziski vairs nespēju un biju gatavs visam atmest ar roku, ieskaitot Atzī:me pārdošanu dajebkam par dajebkādu summu, jo ne radoši / ne finansiāli nespēju sevī rast spēkus vilkt šo vezumu tālāk.

Tam labam būs augt un turpināties!

Tam labam būs augt un turpināties!

Esmu radis darīt visu, ko ikdienā daru,neatlaidībā un apskaužamā pacietībā. Tā veicu gan tiešos darba pienākumus, gan tos, kurus brīvajā laikā esmu licis sev par hobijiem vai, ja labpatīk, maziem misijas darbiem - iedvesmot un padarīt katra ikdienu kaut par kripatu gaišāku, priecīgāku un krāsaināku. Zinu, ka daudzi par šo brīnās un pat apbrīno. Es, ja godīgi, arī pats dažkārt par to nobrīnos, ka spēju rast visam laiku un enerģiju uzsākt, turpināt un attīstīt. Galvenokārt, mani iedvesmo tā sajūta, kura rodas brīdī, kad Tavs darbs kaut vienam, diviem vai dažiem desmitiem ir kalpojis par labu, iedvesmojis un, iespējams, sapurinājis sasniegt vairāk un motivējis turēties uz pareizā ceļa. Lai arī cik, pardon my french, sūdīgi dažkārt neietu vai es nejustos - nespēju nolaist rokas jau paveiktā priekšā un turpinu arvien radīt, darīt prieku jūsu dzīvēs un ikdienā.

Starp citu, esam šeit jau 1543 dienas & izstāstījuši 318 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Drīkst lūgt pieLaikot?

Mēs, cik vien mūsu spēkos, strādājam pie šī bloga veidošanas. Ieklikšķini 'Patīk' kopābūšanai, mēs neliksim Tev vilties. Nepazaudējam viens otru ikdienā! ;)

×

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook