Ar galvu pārmaiņās un sapņos...

Ar galvu pārmaiņās un sapņos...

Tas neveiklais brīdis, kad no rīta pamosties tikai ar vienu domu prātā: "Ir laiks! Ir laiks pārmaiņām..." Jā, neveiklais, jo cilvēka dabā taču iekodēts šaubīties, simtām reižu pārdomāt un tikai tad [joprojām dziļās šaubās esot] ļauties kam jaunam. Jauniem izaicinājumiem, jaunām iespējām un pavisam citādai dzīvošanai. Manī, iespējams, šī doma nakts melnumā dzimusi fizioloģiskā šūnu līmenī, jo mēnešiem jau jūtos hroniski pārguris. Dažkārt pat bez acīmredzama iemesla... Tā mēdz gadīties, ja brīvdienas, liegi saplūstot ar darba dienām, veido vienu monolītu darbju lavīnu un Tev ir vien pāris sekunžu, minūšu handikaps, lai tā Tevi nepanāktu un neapraktu. Teiksi, tā dzīvo lielākā daļa cilvēku mūsdienās? Zinu, esmu pamanījis, bet... kur paliek mūsu sapņi un nākotnes idejas?

Rakstu spēcina

Varbūt daudz no tā jau aprakts zem šķietami svarīgo darbu lavīnas? Varbūt vienkārši meklējam attaisnojumus, lai nekāptu ārā no savas komforta zonas un ikdienas rāmīšiem? Ir laiks! Ir laiks pārmaiņām, vismaz manā ikdienā un dzīvē... Sēžu birojā ar diviem atlūgumiem mapītē [satraukumam nav pamata - neviens no tiem nav ar Atzī:me saistīts] un, zini, nav kaut kripatas baiļu vai nedrošības. Zinu, ka būs, ja ne labāk, tad savādāk noteikti ;)

Jau vismaz pusgadu manu prātu urda ideja par to, ka Atzī:me ir un būs kas vairāk kā vienkārši blogs, krāsains portāls un iedvesmojoša lasāmviela. Pašu radīta, gabaliņu pie gabaliņa kopā lipināta koncepcija, kuras potenciāls vienā jaukā dienā mūs katru rītu modinātu ar vienu domu prātā: "Ar patiesu prieku mostos un dodos uz darbu, jo strādāju taču Atzī:me!" ;) Atļaušos skaļi izteikt cerību, ka tas notiks jau tuvā un pārskatāmā nākotnē, jo tās divas aprakstītās A4 lapas man blakus visai droši garantēs man vairāk laika tam aktīvi pievērsties un, jā, piepildīt vienu no klusajiem sapņiem par sapņu darbu ar pievienoto vērtību. Ne tādu darbu, kurā vienkārši vakarā pārgurušam justies, bet bonusā doties gulēt ar sajūtu, ka ko patiesi vajadzīgu un labu esi kādam citam dienas laikā izdarījis. Ka esi darbā vadījies pēc sajūtām, ne kādām, šķietami pareizām, konveijera iestrādnēm. Kaut, piemēram, tās pašas mājaslapas vai webprojektus veidojot - kādēļ to darīt banāli un šabloniski garlaicīgi, ja var uzrunājoši, interesanti un vienkārši savādāk? [Vizualizācijai lieku priekšā paša veidotos projektus Atzī:me, Shotn.me, Creative Arts un Frekvence.net]

Nu lūk. Domāju, ka šodienu un katru nākošo 19.maiju savos kalendāros droši varam atzī:mēt kā Atzī:me Media Group oficiālo dzimšanas dienu. Kā tādu foršu, saulainu, piepildāmām ambīcijām un sapņiem iedvesmotu dienu, kura būtu kā sākums kam lielam un lieliskam. Tik tālu, nu, esmu un atpakaļceļa īsti vairs nav, ja nu vienīgi nepublicēt šo rakstu un noslēpt atvilknē mapīti ar atlūgumiem, bet negribās to pēc gadiem ar dziļu nopūtu un neapmierinātības pilnu izteiksmi sejā nožēlot ;) Nebūtu forši, vai ne? Tāpēc - ceļamies, ejam un sākam darīt! Nebūs viegli, bet vai tad tas ir vērā ņemams arguments? Kā saka, cilvēks vienmēr atradīs tūkstošiem iemeslu, lai ko nedarītu...

"Ejam un sākam darīt" daudzskaitlī? Jā, jo Tu jau zini cik grūti vienam un pat brīžam neiespējami ir uzsākt ko jaunu un noturēties virs ūdens. [Kaut slapju galvu, bet virs ūdens...] ;) Jautāsi, kas darāms un kā līdzams? Pirmkārt jau būtu vienkārši lieliski, ja e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. pārpludinātu īsāki vai garāki ziņojumi ar pamatdomu: "Hei, man patīk ideja un tas, ko esmu redzējis/-usi līdz šim un esmu gatavs/-a būt par daļu no Atzī:me Media Group." Citiem vārdiem runājot, meklējam cilvēkresursus brīvprātīgam sākumam ar domu, ka tuvākajā nākotnē to sauksim par savu darbu, protams, ar pavisam oficiāliem darba līgumiem un iedvesmojošām algas dienām. Otrs, ne mazāk svarīgais punkts - ja zini kādu, kuram jau šodien ir nepieciešamība pēc radošas mājaslapas, skanīga un izskatīga video vai vienkārši foršām rindkopām veidotiem tekstiem jau esošajai mājaslapai / sociālajiem tīkliem, tad būtu forši, ja Tu piebikstītu un teiktu: "Hei, es zinu, kas to forši izdarīs par abpusēji saprātīgu atlīdzību!". Vai būs vēl trešais punkts? Protams, ne bez tā ;) Tātad. Esam atvērti piedāvājumiem pēc labākās sirdsapziņas un vienkārši skaisti noprezentēt lielākus un mazākus uzņēmumus, foršas idejas un iniciatīvas, izmantojot jau pieejamos Atzī:me reklāmas laukumus. [Te viss sīki un smalki aprakstīts par iespējām un mūsu piedāvājumiem šajā sakarībā: http://te.atzi.me/reklama] Varam sarunāt naudā, graudā vai citā, abpusēji izdevīgā formātā ;) Labprāt dzirdētu arī Tavas domas, idejas un viedokli par šo visu. Trakajiem pieder pasaule un, acīmredzot, tikai tā iespējams saviem sapņiem pietuvoties! Lai top un izdodas!

P.S. Līdz nedēļas beigām vēl ir iespējams atbalstīt mūsu pirmo un lielo sirdsdarbu, iepriekšpārdošanā rezervējot sev īpašo filmas Singing Nation DVD. Iegūtos līdzekļus 100% apmērā izmantosim, lai darītu Latvijas vientuļo senioru ikdienu kaut nedaudz gaišāku, proti, dosimies uz Latvijas vecoļaužu namiem un pansionātiem ar īpašām filmas pirmizrādēm. Atbalstāma un, vismaz manuprāt, iedvesmojoša iecere, kurai lemts piepildīties kopīgiem spēkiem!


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)

Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Starp citu, esam šeit jau2268 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook