Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Pirms vairāk kā gada, kad meklējām mazo Ivanu Liepājā, savā Facebookā rakstīju: “Pēc gadiem šī nedēļa noteikti tiks ierakstīta Latvijas mūslaiku vēsturē zem virsraksta: '2017.gada garākās un neziņas pilnākās 7 dienas'. Nedēļa, kuras laikā tik daudz noticis, bet, tai pat laikā. tik ļoti maz, jo pazudušais piecgadnieks joprojām nav atrasts. Ir tikai izmeklēšanas versijas, minējumi, spekulācijas, neskaitāmas baumas un tam visam pa vidu - Latvijas sirdscilvēki no malu malām, kuri joprojām nav zaudējuši cerības atrast mazo un, nežēlojot savu laiku un veselību, joprojām kopā ar Valsts policiju turpina meklēšanas darbus Liepājā.” Arī brīdī, kad gadiem rūdītā un līdzīgas situācijas pieredzējusī iekšlietu struktūra oficiāli pārtrauca meklēšanu, cilvēki nepārtrauca savu cilvēcības misiju šajās dienās - pēdējiem spēkiem pārmeklēja Liepāju krustu šķērsu. Atkal un atkal...

Rakstu spēcina

Patiesībā, nelauza savu sev doto solījumu: “Būšu šeit līdz pēdējam!”. Pēdējiem spēkiem, slapjām un noberztām kājām, bet ar pārcilvēcisku cilvēcību, vienotību sirdī un savā starpā… Piedzīvotais daudziem, nešaubīgi, kalpoja par motivāciju un ierosinājumu arī turpmāk klātienē vai neklātienē arvien aktīvāk iesaistīties bezvēsts prombūtnē esošu cilvēku meklēšanā. Simtiem cilvēku no visas Latvijas, arī mani - katrs savām zināšanām, pieredzi un izglītību, kas kopīgiem spēkiem dotu mums kaut par kripatu lielāku cerību uz meklēšanas darbu pozitīvu iznākumu. 

Aizvadītais pusotrs gads, manuprāt, pietiekami skaidri izkristalizējis nopietnākos “palicējus” no “man tomēr citas prioritātes” aktīvistiem brīvprātīgajā meklēšanas kustībā. Nešaubos, ka arī katram pašam iekšēji atbildējis uz ne reizi vien uzdoto jautājumu: “Vai esmu gatavs absolūti un nesavtīgi veltīt savu brīvo laiku, lai iesaistītos meklēšanā pēc pirmā palīgā sauciena?”. Tāda, nu, ir tā pasaules lietu kārtība - laiks visu vienmēr noliks savās vietās, atbildēs jautājumus un parādīs kopsakarības. Arī visskaudrākās nepilnības un cilvēku patiesos nodomus, jā.

Pēc lielā brīvprātīgo meklētāju vienību, ja tā var teikt, popularitātes viļņa uzreiz pēc Ivana meklēšanas Liepājā, kad katrs gara acīm redzēja sevi ar Rembo cienīgu uzkabi vadot kādu no meklētāju grupām, tagad palikušas vien izdzīvotspējīgākās. Tās, kurās pāri visām savstarpējām peripētijām un, bieži vien, pat merkantīliem mērķiem, palikusi neskarta galvenā pamatvērtība - bezvēsts prombūtnē pazudušu personu meklēšana un atrašana. Pamatvērtība, kurai nosmokot savstarpējā sacensībā un ēnas pusēs, pazūd arī visa šīs brīvprātības jēgpilnā puse.

Negribu šajās rindkopās diskutēt par valstiska mēroga problēmām nozares nesakārtotībā un iekšlietu struktūru visai izteikto nespēju objektīvi apzināties sev pieejamos resursus, ne pēc likuma burta izvērtēt katru situāciju individuāli. Stāsts ir par cilvēcību, kurai dziļi uzspļauj veikli darboņi un dod izmisumā esošajiem tuviniekiem veltas, nepamatotas cerības. Kā sēnes pēc lietus Facebookā atkal un atkal rodas grupas / lapas, kurās kāds kādu it kā brīvprātīgi meklē. Aktuālo tēmu uzķēruši ar daži neMediji, kuri uz cita nelaimi audzina vien saviem reklāmdevējiem priekšāgrūžamus cipariņus statistikai. Līdz pat tādam absurdam, ka “brīvprātīgo meklētāju” lapa ar vairākiem tūkstošiem sekotāju vienā naktī pārvēršas par bērnu preču tirgotāja Facebook lapu. Jā, līdz pat tādam absurdam, ka klikšķu biznesmeņi sacer neeksistējošu personu neeksistējošas pazušanas stāstus, lai tikai pēc iespējas vairāk lētticīgas auditorijas piesaistītu. Līdz pat tādam absurdam, ka tiek prasītas konkrētas naudas summas par “brīvprātīgi sniegtajiem meklēšanas pasākumiem” vai neeksistējošām akūtām vajadzībām it kā inventāram it kā meklēšanas grupām…

Kur ir cilvēcības un veselā saprāta robeža, jautāsi? To sasniedz cilvēki vien brīdī, kad sāk atbildīgāk izturēties pret tālāk paDoto informāciju savos sociālajos tīklos un rūpīgāk attiekties pret iedziļināšanos informācijas avota uzticamībā. To sasniegsim brīdī, kad nebūs vienalga. Protams, tas brīvprātīgi un katra paša ziņā. Priekšdienām vien atceries, ka šajā novembra trešdienā šajā rakstā teicu Tev: "Šobrīd par visiem 239% vari ticēt Valsts policija meklē, brīvprātīgo grupu Latvija Meklē un Bezvēsts.lv izplatītajai informācijai sociālajos tīklos. Kā arī, jūtot sevī aicinājumu, visos iespējamajos veidos atbalstīt šo brīvprātīgo grupu darbību nākotnē - klātienē vai neklātienē iesaistoties brīvprātīgo meklētāju rindās, palīdzot izplatīt tālāk aktuālo informāciju un palīgā saucienus." Jā, arī pieLaikojot vai paDaloties ar šo rakstu, Tu izdarīsi labu darbu un informatīvi atbalstīsi dzirdīgu ausu sasniegšanu tuvu un tālu Latvijā!


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2153 dienas & izstāstījuši 370 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts