Desmitgade. Blogs. Kontrolpunkts.

Desmitgade. Blogs. Kontrolpunkts.

Vakar vakarā ķēros pie ragiem ārējo cieto disku terabaitiem, lai ieviestu tajos kārtību un uzmeklētu 2 video failus vienam topošajam projektam, kuri kaut kur visā tajā datu jūrā nomaldījušies starp mapēm. Meklēju, dzēsu, pārkārtoju, kopēju un... atradu. Ne vien video, bet arī daudz citu vēsturisku liecību. Personīgi tuvu, mīļu un nozīmīgu. Arī mana pirmā, paša kopā saķibinātā un uzturētā bloga rezerves kopiju. To pašu, kuru lepni nodēvēju par "Vētrasputna Sienas Avīze" un neslēptā priekā, kā izrādās, tieši 2007.gada 2.janvārī padarīju publisku. Nopublicēju pirmo rakstu "Kā kurpnieks pie kurpēm tika" un beidzot biju ticis pats pie savas, privātas un cenzūrai nepakļaujamas e-izpausmju tribīnes. Desmit gadi, padomā tik, desmit gadi... 

Rakstu spēcina

Šķiet, pavisam nesen un tomēr, mūsdienu tempam un laika ritējuma mērauklām, ārprātā sen. Tortei vai vīna glāzei šovakar par godu jubilejai, visai droši zinu, laika neatliks, bet nosvinam kaut nedaudz tepat - Atzī:me lappusēs. Iedomātās 10  svecītes uz tikpat iedomātās tortes nopūtīšu brīdī, kad nopublicēšu šo rakstu, kura turpinājumā atļaušos pārpublicēt augstāk minēto rakstu iz 10 gadu iztālās pagātnes. Feinu lasīšanu un, protams, objektīvu vērtēšanu: esmu / neesmu kaut nedaudz audzis savā rindkopu virknēšanas spējā? Priecāšos par viedokli komentāros. Nu tad, priekā! Par nākošajiem 10! ;)

"Stāsts par to kā kurpnieks pie kurpēm tika..." @ 2.janvāris, 2007.gads

Mēdz teikt, ka vislabāk padodas tie darbi, kas uzsākti mēneša vai gada sākumā. Tā nu ir sanācis, ka pavisam nejauši arī mana jaunā bloga dzimšanas diena ir iekritusi gada un mēneša pašā sākumā. Tiesa gan, vārds – jauns – vairāk attiecināms uz pašu blogu nevis mani kā blogeri. Nu jau gandrīz četrus gadus vairāk vai mazāk aktīvi rakstu vairākiem koorporatīvajiem blogiem par mārketingu, tehnoloģijām, medijiem un norisēm sabiedrībā. Skaitliskā izteiksmē šie četri gadi ir nesuši vairāk kā 300 rakstus. Esmu iemēģinājis arī lielāko LV portālu piedāvātās blogošanas un auditorijas sasniegšanas iespējas, bet tā arī pa šiem gadiem nebiju nonācis līdz tam punktam, kad rodas nepārvarama vēlme izveidot pašam savu blogu. Veidot personiskāku sarunu ar lasītāju un saukt to par savu e-mājvietu.

Lai cik banāli tas nebūtu, galvenais mans pret-bloga arguments bija laika trūkums, jo uzskatu, ka personīgais blogs nav lieta kurai pieiet pavirši un rakstīt tikai rakstīšanas vai ego apmierināšanas pēc. Laika ierobežotības dēļ būtu pagrūti saglabāt analītiskumu, rakstu regularitāti un kopējo kvalitāti, kas galu galā rezultētos ar neplānotu uzticīgo lasītāju pievilšanu. Mēs taču esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām un pie labām lietām, kā zināms, pierod ātri...

Ja runājam par to, kas būs turpmāk šeit lasāms, tad jāsaka, ka nekādas inovācijas vai apvērsumus blogu kultūrā neienesīšu - rakstīšu gan par lietām, kas iekļuvušas manā interešu lokā, gan pārdomām, kas "atnāk" pie manis ikdienā. Jautāsi - kas mani interesē? Pirms vairākiem gadiem mēģināju sev nodefinēt prioritārās intereses, kas būtu arī turpmāk savietojamas ar manu dzīvi. Dažu dienu aktīva domāšana, "par" un "pret" sarakstu veidošana, svītrošana... līdz brīdim, kad sapratu, ka mana galvenā un visām citām pāri stāvoša interese dzīvē ir - interesēties... Tas bija brīdis, kad nomainīju vārdu salikumu "mani neinteresē" pret "neesmu pietiekami informēts" un nojaucu barjeru, kuras mēdzam veidot saistot sevi ar kādu konkrētu interešu kopumu. Ko darīt, ja interesē interesēties :) Vienīgais, kas ir absolūti ārpus manas interesēšanās ir "dzeltenās, uz žagatas astes nestās ziņas" par sabiedrības prātos teju glorificētu slavenību apakšbikšu krāsu, matu ķemmēšanas paradumiem un to cik daudz silikona "integrējies" viņu dzīvēs.

[Šausmas, tikko sevi pieķēru pie domas, ka man - mācītam žurnālistam - vēl būs nedaudz jāpierod pie personīgas dabas rakstu radīšanas. Tomēr domāju, ka galu galā būs labi - galvenie soģi / novērtētāji ir lasītāji, ikviens no Jums, kas tagad lasa šīs rindas.]

Šis nu īsumā arī ir tas, ko gribēju Tev pastāstīt šī bloga pirmajā ierakstā. Tāds nopietni - nenopietns gaidāms arī turpinājums, jo nav taču tā, ka viena lieta sastāv tikai no negatīvā vai tikai no pozitīvā. Tiekamies!

 


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Novērtēt šo ierakstu:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Starp citu, esam šeit jau 2298 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook