Kad neizsmeļamais izsmeļās...

Kad neizsmeļamais izsmeļās...

Arvien kāds no Taviem draugiem vai paziņām teiks, ka viņš / viņa nekad nepagurst. No malas tiešām šķiet, ka viņu darbina maza atomelektrostacija? Salti melo acīs skatīdamies… Tiesa, Tu nekad neredzēsi šī cilvēka vājuma vai paguruma brīžus. Tie rūpīgi noslēpti. Gluži kā tāda pavalkāta, pagultē aizsviesta zeķe. Viss kārtībā un absolūti nemanāmi līdz brīdim, kad sāk nepanesami smakot un traucēt komfortablu dzīvošanu pašam un apkārtējiem. Arī paļauties un ticēt uz to, ka tas ir pats no sevis pārejoši, šķiet muļķīgi. Tikpat muļķīgi kā ticēt tam, ka ar pāris litriem benzīna sava vecā Opeļa bākā vari no Rīgas līdz Berlīnei aizbraukt. Bez benzīntanka apmeklējuma diez cik tālu netiksi, vai ne?

Rakstu spēcina

Tāpat ar cilvēku - jālādē baterijas laiku pa laikam, lai tukšgaitā neatgriezeniski neizdegtu zilām liesmām. Protams, tēlainos salīdzinājumos runājot. Ja cilvēki zilās liesmās degtu no pārguruma un iztukšošanās, tad [varu pat saderēt] katrs otrais pretīmnācējs liesmotu kā tāda ķīniešu bambusa lāpa. Iespaidīgs skats, jā, bet ne bez sekām ilgtermiņā... Viss, kas deg, kādreiz arī sadeg un izdeg. Atstājot vien pāris saujas pelnu aiz sevis.

Mēdz teikt, ka problēmas atzīšana ir pirmais solis uz atveseļošanos. Ar šo es atzīstos sev un Tev: “Labdien! Mani sauc Kaspars un visus šos gadus esmu bijis darbaholiķis, kurš nav domājis par brīvdienām un atpūtu. Tas, kurš darījis katru darbu, lai tā rezultāts maksimāli tuvotos 100% ideāla atzīmei. Tas, kurš līdz šim visiem teicis, ka noguruši jūtas tikai slinkie un vājie.” Taisnības labad, es skaidri zinu, ka nespēšu darīt lietas / darbus sliktāk vai ar mazāku atdevi un iznīcināt sevī uzstādītos kvalitātes mēraparātus, bet… es arvien vairāk un vairāk piedomāšu par pauzēm uzpildes stacijās, kur uzlādēt baterijas. Citiem vārdiem runājot, mācīšos izbaudīt brīvdienas un nedomāt par darbu kaut 2 dienas nedēļā. Mācīšos sev pajautāt “Kā vārdā Tu šonakt esi nomodā un domā par darbu?” ik reizi, kad termiņu dēļ varu arī to nedarīt. Mācos plānot un pārvērtēt visu no jauna. Daudz kas jau paveikts, daudz kas vēl priekšā, bet, šajā starpposmā esot, ir jau vairākas atziņas un padomi izkristalizējušies, lai dalītos ar tiem tālāk. Varbūt, ka noder arī Tev. Patiesi priecāšos, ja tā.

Ej smaidot garām!

Visam, ko Tu radi, raksti vai dari ir viens neizbēgams potenciālais blakusefekts: vienmēr atradīsies kāds, kura iedzimto neapmierinātību ar pasauli un latvietis-latvietim-latvietis dzīvesziņu eskalēsi līdz, visbiežāk, žultainiem izvirdumiem publiskajā telpā. Verbāli-noniecinošai caurejai, ja labpatīk. Sēdēsi un stundām domāsi. “Pietiek!” pavēlēsi sev, aizliedzot par to domāt un tērēt savu dārgo laiku. Pēc stundas, pēc dienas vai nedēļas - hopiņā, sēdi un domās atkal sevi iznīcini. Sak, ja viņš / viņa tā teica, tad tam noteikti ir kāds argumentēts pamatojums, vai ne? Naivums mūsu gados, ja tā domājam, bet nedomāt arī īsti nevaram... Vienmēr šādiem brīžiem vienmēr turu prātā manas lieliskās un neatkārtojamās omītes ieteikumu: “Galvu augšā un ej smaidot garām! Nekas tā neiedzels nelabvēlim vai Tevi iznīcināt nākušajam kā tas, ka Tu spēj viņam vienkārši uzsmaidīt un pārliecinošā solī paiet garām...”. Citiem vārdiem runājot, izsitīsi savu nelabvēli no sliedēm ar to, ka nerīkojies paredzami un atsakies spēlēt pēc viņa noteikumiem. Proti, iesaistīties turpmākā destruktīvā vārdu un laipnību duelī, kura rezultātā vairs nevarēsi sevi piespiest nedomāt par to un vienkārši pašiznīcināsies pašpārmetumos…

Saņemies un... nedari neko!

O, jā! Darbaholiķiem šis ir gluži kā Everests alpīnistiem un pretvēža zāļu izgudrošana zinātniekiem. Izaicinājums, kuru pievarēt nebūs kuram katram pa spēkam. Taisnības labad jāprecizē, ka ieteikums nav par 24/7 neko nedarīšanu un iestāšanos dīvāna samuraju karaspēka rindās. Šis ir stāsts par to, ka laiku pa laikam var arī ļauties nestrādāšanai [kā izrādās] un nodoties ar darba jautājumiem absolūti nesaistītām lietām. Noslēp uz pāris stundām savu plānotāju, paņem glāzi vīna, uzliec kādu filmu un... nedari neko, nedomā par neko un vienkārši restartējies! Paņem pāris stundu pauzi un dodies nesteidzīgā pastaigā pa mežu, vērojot priežu locīšanos vējā un klausoties dzeņu rībināšanā koku galotnēs. Jā, dzenis šobrīd aktīvi strādā, bet Tu neko nedari. Jūties par to vainīgs un atkal jau domā par darbu? Ej tālāk, elpo spirgto meža gaisu un nedomā... Neesi dzenis šobrīd un meža vidū neklapē galvu pret darbu sienu! :)

Maini vidi un lietas ap sevi

Zinu, šis ir viens no visbiežāk dzirdētajiem un, manuprāt, arī viens no iedarbīgākajiem ieteikumiem produktivitātes celšanai. Ja jūti, ka stāvi uz vietas ar darbiem un pašaizliedzīgi, gluži kā dzenis, jau dienām dauzi galvu pret risināmo problēmu vai jautājumu, tad vienkārši  pamaini vidi. Ideālā variantā, apvienojot šo ieteikumu ar īslaicīgu neko nedarīšanu. Cita pilsēta, cita valsts - nav svarīgi. Viss atkarīgs no Tavā rīcībā esošā laika un materiālajām spējām, kuras vari tajā ieguldīt. Man, piemēram, Liepāja ir kā glābējpilsēta no darba rutīnas, lai neļautu arvien jaunām problēmām veidot neatšķetināmas darbu lavīnas. Sakrāmēju somu, nopērku biļeti un braucu. Pāris dienas, nedēļa vai pat mēnesis citā vidē un jūti, ka arī pats esi pielāgojies domāt savādāk. Likumsakarīgi, arī uz darba jautājumiem paraudzīsies no citas puses un saredzēsi risinājumus vai iespējas, kuras varbūt ierpiekš vienkārši palaidi garām. Vides maiņa izsitīs Tevi no nospraustās trajektorijas un noņems rutīnas klapītes no acīm. Ja darbu termiņi jau tepat pie namdurvīm un nav vairs runas kaut par dažām izbrīvējamām dienām, tad vienkārši mēģini improvizēt un mainīt darba vidi - pārkārto savu darbavietu vai uz laiku nomaini to pret kādu no plašā publisko koprades biroju / telpu piedāvājuma. Ja par konkrētiem piemēriem, tad mani vismaz reizi pāris nedēļās vari satikt Birojnīcā Rīgā un efekts ir ~97,3% par labu darba ražīgumam / jaunu ideju ģenerēšanai. Kaut kas visā tajā ir ;)

Lūk, 3 mani ieteikumi, kuri uz savas ādas pārbaudīti aizvadīto mēnešu laikā un atzīti par labu esam, lai cīnītos ar pārmērīgu ierakšanos darbos un pašneizdedzinātos. Droši vari padalīties ar saviem ieteikumiem vai pārbaudītām metodēm šī stāsta komentāros vai rakstot privātā e-pastā. Tēma plaša un, kas zin, kopīgiem spēkiem varbūt izdosies paturpināt stāstu ar jaunām anti-rutīnas receptēm ;) Tiekamies!


Kaspars Eniņš

~ Ar cieņu, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (1)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...
  1. Žubīte

6 gadus līdzīgi norāvos. Laptopa ņemšana uz mājām, sēdēšana ofisā līdz stundai, kad citi iet gulēt.

Man šķiet, ka daudzi iedomājas ka ir ikdienā noguruši, bet nekad nav sasnieguši to galējo spēku izsīkumu pakāpi, kad Tev vairs negribas klausīties ko ģimenes locekļi ir darījuši pa dienu, kad negribas vairs iet satikties ar draugiem, nekam nav ne spēka, ne vēlēšanās. Ideāls laiks ārpus darba ir nedarīt pilnīgi neko. Ironiskā kārtā gulēju es labi 8-9h, bet morālais nogurums sakrājas un neiet prom.

Tad nu 6 gadus vēlāk pienāca brīdis kad priecīgi uz galda uzmetu atlūgumu, lai pirmoreiz mūžā kārtīgi atpūstos, apceļotu mēnešiem pasauli un nedomātu naktīs par valdes prezentācijām.

Pirmajā brīvajā dienā smagi saslimu un noslimoju 3 nedēļas (pirms tam 6 gadus knapi iesnas bija saķertas). Un man likās ka psihosomātika tādas muļķības vien ir...

  Pielikumi

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Latvieši #NoOtraGala. Mūzikas video.

Esmu gatavs pat saderēt, ka katrs trešais melomāns kaut reizi dzīvē dzirdējis stāstu par mūzikas ierakstiem, kurus klausoties no otra gala, dzirdēsi slepenus vēstījumus vai, Dievs pasarg, sātanistu vēstījumus pasaulei. Lai nu kā tur būtu vai nebūtu, jāatzīst, jebkura vokāli-instrumentāla kompozīcija...

Maza cilvēkbērna lielais fotoplenērs

Maniem sociālo tīklu cīņubiedriem un draugiem, šķiet, nav noslēpums, ka viens no maniem lielākajiem aizvadītās četrgades lepnumiem, priekiem un pārcilvēciska mīļuma dāvanām ir mans krustdēliņš. Vēl mazs savā augumā, kā jau četrgadniekiem raksturīgi, bet liels savās domās, spriedumos un pasaules liet...

Privātuma publiskā psihoze

"Atbildot uz jauno «Facebook» politiku apliecinu, ka..." - viens aiz otra garām slīd draugu un paziņu ieraksti Facebookā un, ja godīgi, šobrīd jau visai nepanesami kļuvis un vairs galīgi smaidu neizraisa. Mīļie cilvēki, kur politika dienas iecepienam? Kur kaķīši sajūsminātam izsaucienam "Awwww, cik ...

Starp citu, esam šeit jau 1543 dienas & izstāstījuši 318 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Drīkst lūgt pieLaikot?

Mēs, cik vien mūsu spēkos, strādājam pie šī bloga veidošanas. Ieklikšķini 'Patīk' kopābūšanai, mēs neliksim Tev vilties. Nepazaudējam viens otru ikdienā! ;)

×

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook