Cienījamu cilvēku kritiskā masa

Cienījamu cilvēku kritiskā masa

Katrai lietai, notikumam vai cilvēku darbībai ir sava kritiskā masa. To sasniedzot, sākas revolūcijas, dzimst prieks, kapitulē pacietība un, jā, dažreiz arī iekuras pamatīgi dusmu ugunskuri. Vai arī, kā šajā gadījumā, rodas stāsts. Pēdējā mēneša laikā līdz kaulam izdzīvots stāsts par to. cik grūti panesama ikdiena kāda medija redaktoram var kļūt brīdī, kad līdz vēlēšanām skatītas nedēļas atlikušas. Ar priekšnoteikumu, ka medijs sevi pozicionējis par apolitisku pozitīvisma un iedvesmas saliņu. Jā, šis stāsts ir par mums pašiem - Atzī:me lieliskajiem un mani - pašpasludināto redaktoru ;)

Rakstu spēcina

Lieli un mazi, partijām piederīgi un bezpartejiski, kārni un tukli, gari un īsi, gudri un vice versa... Pat, šķiet, paši slinkākie un klusākie pamanījušies Atzī:me e-pasta serveri pagodināt ar savām uzrunām un aicinājumiem publiskot viņu fotošopētās, smaidīgās sejas mūsu lappusēs. [Pareizāk - ne paši, bet viņu sirdsapziņas balinātāji, proti, dažādas raudzes reklāmas guru] Pat par spīti tam, ka nepagurstoši esam atkārtojuši, ka neindēsim mūsu lasītāju prātus ar politisko populismu un neiesim pret savu sirdsapziņu, lai tikai kādam reitinga punktus vairotu. Jā, ir reizes, kad esam rakstījuši par politiku un tās ietekmētiem notikumiem, bet - ar uzsvaru uz mūsu pilsonisko pozīciju un mājieniem ar darvotu mietu, ka visatļautība, cienījamie tautas kalpi, neies krastā un nedarbi nepaliks nepamanīti. 

Reizumis esmu atbildējis uz šīm vēstulēm, atkarībā no tā brīža garastāvokļa un brīvā laika daudzuma, lai privātā sarakstē atgādinātu par mūsu publiski pausto, ja labpatīk, redakcionālo satura politiku. Ir arī atradušies drosmīgie, kas piemetuši ogles un turpinājuši eskalēt sarunu līdz virtuālai dzirksteļošanai, bet vairums tomēr izliekas nedzirdot un pēc dažām dienām raksta atkal. Jēzus Marija, visi pirms vēlēšanām tik cienījami cilvēki paliek, ka bail pat iedomāties kā bez viņiem, kā tādiem Mesijām, esam līdz šim savu eksistenci vilkuši? [brīva vieta Tavam un manam sarkasmam] Nē, no visas tiesas "Ar mani atkal runā kaijas" kundze, "Ancuka" kungs un, kur nu vēl, acīmredzami "Treknos Gadus" pieredzējušais kungs nākšot un visu sakārtošot! Un mēs vēl atļaujamies par to nerakstīt? 

Viss šis ir sasniedzis kritisko masu, lai pie abās upes pusēs esošajiem - mūsu lasītājiem un vēlēšanās kandidējošajiem - šodien vērstos ar pavisam nepārprotamu uzrunu un saliktu, galu galā, trūkstošās garumzīmes uz "i":

Patiesi cienījamie lasītāji! Nav ne mazākā pamata jūsu iespējamajām šaubām, ka kādu dienu mēs kļūsim par daļu no politiskās apakšveļas mazgāšanas vai intrigu vērpšanas automātiem! Savukārt, ļoti cienījamie cilvēki! Samierinieties ar to un mēģiniet tomēr respektēt mūsu vēlmi palikt politiski neitrāliem, patiesiem un cilvēciskiem savā sirdsapziņā. Nesauciet mūs par "noziedzniekiem savas valsts priekšā", nedraudiet mums ar, citēju, "drīzu vērtību pārvērtēšanu un prāta apskaidrību". Labāk neprātīgiem, bet neatkarīgiem no varas astoņkājiem un peripetijām!

Īsam un kodolīgam rezumējumam citāts iz mūsu lieliskās Agneses teiktā:

Šeit, Atzī:me, rakstām par to, kas uzrunā mūsu sirdis. Aiz vēlmes dalīties ar jums, bez komerciāliem un aprēķina zemūdens akmeņiem... - Agnese Matisone

Paldies par uzklausīšanu, sapratni un par cieņu pret tādiem, kādi nu esam! ;) 


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (1)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)

Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 2238 dienas & izstāstījuši 370 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook
Cron Job Starts