Laimei nevajag daudz...

Laimei nevajag daudz...

Bija svētdienas pusdienlaiks. Diena pēc Valentīndienas. Sēdēju starp bērnu un kaķa sadarītām blēņām. Uz galda seši netīri šķīvji, kuros nesen bija vakardien vīra dāvātās tortes gabaliņi. Zem galda saplīsuša balona gabaliņš. Dažas nobirušas rožu lapiņas pie vāzes uz grīdas. Apgāzts krēsls, kuram nupat apkārt viens otru ķēra spiedzoši jaunieši. Izklausās pēc mājas, kurai nepieciešama kārtošana? Arī. Bet no mana skatu punkta tas izskatījās pēc laimes. Ir tikai jāapsēžas un jāprot to saskatīt.

Rakstu spēcina

Ikdienā mēs skrienam, nepaspējam parunāties, dusmojamies par sīkumiem, mēģinām būt perfektas un visu paspēt. Mēģinām labi izskatīties, neizrādīt nogurumu, strīdēties ar bērniem par lietu kārtību. Lasīt lekciju vīram. Ķert kaķi, kurš uzkāpis un galda. Baidīties par rītdienu. Mēdzam darīt un just tik daudz, ka brīžiem šķiet – mieram nemaz nav vietas.

Un tad pienāk viens mierīgs svētdienas rīts. Klusums kā pēc vētras. Un tu saproti, ka tā "vētra" ir visa tava dzīve. Ikdiena un laime. Sīkumi, bez kuriem dzīve nav iedomājama. Un pat neklausīgais kaķis ir daļa no visa.

Kāda vieda sieviete darbā man reiz jautāja – "Bērni veseli?" Atbildēju, ka viss labi. "Par ko tad tu uztraucies?" - sekoja atbilde. Ar to arī pietiek laimei – visi mājās un visi veseli. Neviena problēma darbā nav tā vērta lai uztrauktos.

Man ir dots daudzreiz vairāk – savu divu bērnu vietā man ir četri, ko mīlēt un par ko uztraukties. Vīrs, kurš dažreiz šķietami nesaprot, patiesībā zina no galvas katru manu soli un ļoti mīl. Pusaudze meita, kura uzticas un stāsta savas sirdssāpes. Dēls, kuram joprojām vajag mammas mīlestību. Divas lieliskas meitenītes, kuras dod buču pirms gulētiešanas un atzīstas, ka mazliet mani mīl. Kaķis, kurš tikai ēd un guļ, bet vienmēr sagaida, kad pārnāku. Un svētdienas dienā pēs sestdienas ģimenes kopā būšanas izārdīta māja.

Laimei neko citu nevajag. Tikai prast novērtēt to, kas ir. Un atzīties mīlestībā. Arī ikdienā un ikdienai.


Linda Abu Meri

~ Ar cieņu, jūsu

Bijusī politiķe. Bijusī iekšlietu, aizsardzības un nedaudz veselības ministre. Deputāta sieva. Mamma. Uzņēmēja. Atklāta un tieša!


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 1785 dienas & izstāstījuši 354 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties