Par kādu iepazīšanos

Par kādu iepazīšanos

"Kā cilvēki iepazīstas?" - es vienrīt pamodos un nodomāju. Jo ir pienācis laiks aizmirst to, kurš jāaizmirst un jādzīvo tālāk. Hm... Bāros? Klubos? Pē. Noteikti nē. Cilvēks iedzer un vairs nav īsts. Sajūtas vairs nav īstas. Neesmu uz tādām vietām gājusi gadiem un nejūtos tik izmisusi viena, lai sāktu iet. Darbā? Bet es taču šobrīd nestrādāju. Ballē? Vai kaut kur vēl notiek balles? Bet vai tad nav tā, ka uz to balli iet jau ar atrastu dancotāju? Vai viņš tur vēl ir jāmeklē?

Rakstu spēcina

Iepazīšanās portālā? Vienreiz pamēģināju un paldies, otro reizi nemēģināšu. Kāds vēlējās sūkāt manus kāju pirkstus, cits gribēja vienkārši satikties un rotaļāties (par to man būšot jauna kleita, auskari un vispār nebūšot vairs jāstrādā), un kāda dāma pat sūtīja bildēs savas visretāk redzamās ķermeņa daļas. Es steigšus pazudu. Un vispār es esmu slinka rakstītāja iepazīstoties. Nu negribas man katram Alfijam vai Timuram77 stāstīt, kur es strādāju un cikos brokastoju.

Kādā sieviešu žurnālā reiz lasīju, ka vīrietis atrodams sporta zālē. Man iet un izlikties, ka dievinu svaru stieni un skrejceliņu? Vīrieši vispār pulcējoties ap sportu. Varot arī iet skatīties kādu sporta spēli. Piemēram, hokeju, tur esot vīriešu bari. Atceros, ka vienīgo reizi hokeju arenā skatījos kopā ar brāli. Kad gandrīz pēc spēlētāju kautiņa laukumā sāku raudāt, sapratu, ka kādu laiku uz arēnu neiešu.Spēle jau varbūt skaista, bet es nezinu vai gribu skatīties otra grūšanu apmalē un ķeksēšanu ar nūju. Kāds vienmēr tur pakrīt un tad vārtās. Un viņam taču noteikti sāp. Nē, nē.
Izlikt tīklus? Medīt? Makšķerēt? Bet tāda nav mana daba.

Atmetu ar roku un ļāvos dzīvei. Pēc pāris dienām es iepazinos autobusā. Tik vienkārši un neizbēgami. Nekas nebija jāshēmo, jāfunktierē vai jātēlo, tikai jāļaujas dzīvei. Nekas nav jāmeklē. Viss atrodas ;)


Viedokļi (3)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

#NācijaŠokā par visu un vienmēr...

Vakar, sēžot rindā pie zobārsta, vēroju apkārt notiekošo un cenšos nedomāt par to, cik tomēr sāpīgas kļuvušas šīs tuvās attiecības ar smaida meistariem. Ne tik sāpīgi fiziski, kā finansiāli. Lai nu kā, tā sēdēdams pamanu meiteni, kura visnotaļ uzkrītoši lūkojas man...

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Aizvadīto mēnešu laikā esmu daudz domājis par to, cik tomēr ļoti dziļi mūsu, ierindas cilvēku, ikdienā iesakņojusies samierināšanās. Bezkompromisu samierināšanās ar visu. Ar viduvēju darbu, kuru jau sākam uzskatīt par mūsu augstāko karjeras punktu. Ar neadekvātiem tautas kalpiem, kurus paši vien esa...

Izstāstīts dzīvības stāsts...

Es pierakstīju kādu stāstu un gribu, lai arī jūs to zinātu. "Jau otro reizi es gatavojos kļūt par olšūnu donori un man ir bail. Es pat nesaprotu no kurienes šīs bailes. Pēkšņi ir bail, ka nespēšu visu kontrolēt. Tā kā ar mani tas notiks jau otro reizi, tad es patiešām zinu, ka man nāksies uzticēties...

Starp citu, esam šeit jau 1543 dienas & izstāstījuši 318 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Drīkst lūgt pieLaikot?

Mēs, cik vien mūsu spēkos, strādājam pie šī bloga veidošanas. Ieklikšķini 'Patīk' kopābūšanai, mēs neliksim Tev vilties. Nepazaudējam viens otru ikdienā! ;)

×

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook