Tam labam būs augt un turpināties!

Tam labam būs augt un turpināties!

Esmu radis darīt visu, ko ikdienā daru,neatlaidībā un apskaužamā pacietībā. Tā veicu gan tiešos darba pienākumus, gan tos, kurus brīvajā laikā esmu licis sev par hobijiem vai, ja labpatīk, maziem misijas darbiem - iedvesmot un padarīt katra ikdienu kaut par kripatu gaišāku, priecīgāku un krāsaināku. Zinu, ka daudzi par šo brīnās un pat apbrīno. Es, ja godīgi, arī pats dažkārt par to nobrīnos, ka spēju rast visam laiku un enerģiju uzsākt, turpināt un attīstīt. Galvenokārt, mani iedvesmo tā sajūta, kura rodas brīdī, kad Tavs darbs kaut vienam, diviem vai dažiem desmitiem ir kalpojis par labu, iedvesmojis un, iespējams, sapurinājis sasniegt vairāk un motivējis turēties uz pareizā ceļa. Lai arī cik, pardon my french, sūdīgi dažkārt neietu vai es nejustos - nespēju nolaist rokas jau paveiktā priekšā un turpinu arvien radīt, darīt prieku jūsu dzīvēs un ikdienā.

Rakstu spēcina

Spītējot problēmām. Lecot pāri pārbaudījumiem. Jā, dažkārt pat cīnoties ar vējdzirnavām. Vienīgais priekšnoteikums - lai neviens ne šķipsniņu no tā puda sāls nepamana, neizjūt vai nenojauš. Nav pareizi, bet tā esmu visu savu mūžu audzināts. Sak, Tavas problēmas ir tikai un vienīgi Tavas, kurām nav jāapgrūtina citu dzīves…

Pēdējās nedēļas īpaši uzmācīgi konfrontējusi doma, ka, nu, ir īstais laiks vienkārši lūgt pēc palīdzības, padoma vai atbalsta. Nejūti sevī lepnumu, kura dēļ nevarētu pārkāpt saviem principiem un dalīties, bet nejūti sevī arī pietiekami daudz spēka atzīties sev un citiem, ka netiec galā. Neapskaužama sajūta, vai ne? Spēru pirmo soli, uzticoties un jautājot pēc padoma mācītājam. Lielākā atziņa no šīs sarunas bija tik vienkārša kā pieckapeika, bet tik sarežģīti piepildāma, ka šīs rindkopas top vien pēc nedēļas no sarunas brīža. Viņš teica [domas atstāstījums, ne precīzs citāts]: “Cilvēks nedrīkst spītīgi turēties pretī un noliegt citu vēlmi palīdzēt. Varbūt tieši caur to Tu otram cilvēkam dāvāsi piepildījumu un jēgu šodienai. Paturot visu sevī un klusējot, vienkārši salūzīsi un ļausies velnam sevi novilkt bezdibenī, kurš Tev katru dienu, katru brīdi nepārstās atgādināt, cik drausmīgs un nespējīgs esi...”

Gana esmu sities kā zvirbulis pret aizvērta loga rūti, lai šodien liktu tam punktu. Patiesībā, vērīgākie tāpat nojauš šī brīža situāciju: Ievilkusies filmas “Singing Nation” pirmizrādes izziņošana, kuru solījos (un pie solītā pieturos!) nosegt no savas kabatas. Reti stāsti Atzī:me lappusēs un vairākkārtīgi atlikta jauno sadaļu “Klubs” un “Bodīte” nodošana jūsu vērtējumam, jo 3 gadus mērķtiecīgi paša finansēta un šobrīd vairs, pēc pāriešanas brīvmākslinieka statusā (pareizāk: nepastāvīgās darba attiecībās), nespēju pat ½ no tā pavilkt. Bonusā vēl visam privātas finansiālās saistības, bez kuru radīšanas nebūtu šodien man visvistuvākā cilvēka uz šīs milzīgās, bet tomēr mazās pasaules. Visam tam pāri depresīva, tracinoša doma par savu nespēju vai nevarēšanu. Tie, kas ko tādu izdzīvojuši / pārdzīvojuši, sapratīs, ka tas nomāc un radošās spējas tuvina absolūtai nullei… Jā, man jau šīs rindkopas rakstot ir kļuvis labāk, jo vairs neesmu savās problēmās viens. Izmantojot situāciju: atvainojos par sagādātajām neērtībām vai skumju rievām Tavā sejā, šo visu lasot!

Līdz ar šīs rindkopas uzsākšanu, aiz loga (vismaz Purvciemā) uzspīdēja saule un pārstāja līt. Tad jau viss nav tik traki kā varētu šķist un būs labi, galu galā! Patiesībā, ir jau labi - esmu pārkāpis savām bailēm dalīties un uzmācīgajai domai tapt nesaprastam... Tas jau ir daudz, lai atkal celtos un ietu meklēt iespējas kārpīties tālāk un uzvarēt 3 šim brīdim aktuālākās cīņas: filmas pirmizrāde, Atzī:me nākotne (patiesībā, šobrīd pat neatkarības saglabāšana, nepārdodot) un kaut viens solis tālāk no privātās maksātnespējas. Lūdziet Dievu par iespējām, turiet īkšķus par izdošanos un uzrakstiet kaut teikumu iedvesmai cīnīties!

Zinu vismaz dažus, kuri šo izlasot jautātu par iespējām praktiski palīdzēt, lai dalīta bēda kļūtu par pusbēdu & kopā tiktu ārā no ievilkušās melnās svītras. Tādēļ, krietni neērti, bet pārkāpju tam dalos arī ar bankas konta info. Nav šobrīd kas konkrēts, ko varētu dot Tev pretī, bet noteikti piedomāšu par atdarīšanu ar labu: varu speciāli Tev veltītu video izveidot #CreativeAds vai #CreativeArts seriāla ietvaros, varu nokonsultēt satura jautājumos vai palīdzēt tikt galā ar esošo vai izveidot jaunu mājaslapu. Visbeidzot, katram pateicībā piešķiršu Atzī:me ID veselam gadam. Re, teicu, ka nekā nevaru dot pretī, bet tik daudz sarakstīju :) Ar "man jau nekā taču tāda īpaša nekā nav" arī būs jāpacīnās un jātiek vaļā no šī kaitīgā, destruktīvā ieraduma...

No sirds priecāšos par katru, kuram nav vienalga un ir kaut pāris minūtes atbalsta plecam. Ja spēj manu, šobrīd depresīvo un neapskaužamo, situāciju uzlabot kaut ar pāris motivējošiem € - tos sadalīšu 3 identiskās daļās. Proti, katrai no 3 aktuālajām cīņam novirzu 33,3333....% no Tevis atvēlētā atbalsta. Paldies, no sirds...

Saņēmējs: Kaspars Eniņš

Konta numurs: LV03HABA0551030149503

Bankas SWIFT/BIC kods: HABALV22

Mērķis: [ Brīva vieta Tavam ziņojumam vai iedvesmas vārdiem ]

Summa: [ Viss Tavas varēšanas, gribēšanas un iespēju ziņā ]

P.S. Priecātos, ja padalītos ar savu saziņas info, lai varu uzrakstīt Tev privātu pateicības vēstuli...

Cieņā, mīlestībā un pateicībā par uzklausīšanu! Tam labam būs augt un turpināties!


Kaspars Eniņš

~ Ar cieņu, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Neiespējami-iespējamās pārdomas...

Aizvadīto mēnešu laikā esmu daudz domājis par to, cik tomēr ļoti dziļi mūsu, ierindas cilvēku, ikdienā iesakņojusies samierināšanās. Bezkompromisu samierināšanās ar visu. Ar viduvēju darbu, kuru jau sākam uzskatīt par mūsu augstāko karjeras punktu. Ar neadekvātiem tautas kalpiem, kurus paši vien esa...

Starp citu, esam šeit jau 1755 dienas & izstāstījuši 353 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties