Jaunā Talantu Fabrika: 1.koncerts

Jaunā Talantu Fabrika: 1.koncerts

Latvijas televīziju realitātes šovu saimē augusta pēdējās nedēļās “ģimenes pieaugums” - sākusies Jaunā Talantu Fabrika. Kā jau ierasts, vienaldzīgo nav - gan nīdēju, gan slavētāju frontes pusēs pulcējušies tūkstošiem viedokļa paudēju. Lai tiktu skaidrībā ar ierakumu pusi, kurai es teorētiski varētu pieslēgties, devos lūkot pirmo jauno talantu koncertu. Tad nu turpmākajās rindkopās mēģināšu rezumēt pirmdienas koncertā redzēto, dzirdēto un pārdomāto.

Rakstu spēcina

Taisnības labad vien atlicis paturēt prātā to, ka šova pamatdoma ir tā laikā mācīt un attīstīt jauniešu dabas dotās prasmes, balss dotumus, lai noslēgumā, iespējams, iemirdzētos dažas jaunas zvaigznītes pie Latvijas muzikālā kosmosa jumiem. Nu ko, par visu un katru pēc kārtas.

Aminata - "Tikai Tev"

Pieļauju, ka Aminata ir viena no skatuves pieredzes bagātākajām dalībniecēm šajā šovā. Taču ne vienmēr skatuves pieredze spēj ietekmēt spēju saņemties un pārvarēt uztraukumu, kas dziesmas sākumā bija visai nopietni manāms. Ar katru brīdi, katru nākamo takti tas arvien saruka un rezultējās visai klausāmā un draivīgā priekšānesumā no Aminatas puses. Ar neatlaidīgu darbu un labiem vokālajiem pedagogiem, manuprāt, mēs par šo meiteni vēl dzirdēsim arī pēc šova.

Edgars - "Par rozēm"

Muzikālais būvinžinieris ar fizikas skolotāja pieredzi, kurš pirmo reizi kāpj uz skatuves tik lielas auditorijas priekšā. Vien tas jau pelnījis uzslavas un ‘cepuri nost’ par saņemšanos un pārkāpšanu pāri sev pašam, savām bailēm un satraukumiem. Atliek vien piekrist Edgaram Kramiņam par to, ka beidzot mums ir cerība uz gaišu un dūšu nešķebinošu vīrieša vokālu Latvijas mūzikā. Runāt par dziesmas izpildījuma vokālo tīrību / netīrību? Šodien tas nebūs svarīgākais un pareizākais - ar tām blusām netikt galā nedēļas laikā, kopš Edgars šova ietvaros sācis aktīvi strādāt pie savas balss un vokālās meistarības izkopšanas.

Rita - "Vēl"

Lai arī šī ir viena no manām mīļākajām Ulda Marhilēviča dziesmām, šī nebija labākā dziesmas izvēle pirmajam koncertam. Skaista dziesma, jā, bet vai Tu spēj viņu ar cieņu, savu balsi un emociju iznest līdz galam? Iepriecināja Ritas samtainais zemais balss tembrs klusinātākajās dziesmas daļās un apņemšanās priekšānest dziesmu pusotrā oktāvā. Kad tiekam līdz augšām, līdz kāpinājumam - gan intonatīvajam, gan emocionālajam - tad šķiet, ka cilvēks vārda tiešā nozīmē mokās. Augstu vai zemu, klusi vai skaļi - dziesmai jāskan plūstoši un viegli, lai klausītājos rastos līdzpārdzīvojums, nevis līdzjūtība. Visu cieņu par uzdrīkstēšanos un apņēmību strādāt, lai jau iespējams tuvākajā nākotnē gan man, gan citiem pa visu ķermeni skrietu skudriņas no līdzpārdzīvojuma šai dziesmai, ne līdzjūtības izpildītājam. 

Gunta - "Es piezīmēšu Tev ūsas"

Sitiet mani ar ieeļļotu mietu, bet šajā brīdī absolūti nesaprotu muzikālo producentu ideju par tieši šādu dziesmu sadalījumu dalībniekiem. Vieni, balansējot uz savu iespēju robežas, mēģina par visām varītēm tikt galā ar savu dziesmu, citi - trīs akordos un divos teikumos uznāk nolēkāt sev atvēlēto ētera laiku. Šis ir tas otrais gadījums. Nezinu, vai pēc tā vispār var spriest par kādām vokālajām prasmēm / neprasmēm? Subjektīvi, protams, bet fakts. Tāds sieviešu kārtas Andris Freidenfelds šortos pagaidām manās acīs un vērtējumā.

Rihards - "Radio, radio"

Domās jau dzirdu kādos vārdos mazās Riharda fanītes mani sauks pēc tūlīt izteiktā, bet mani kaut kā līdz galam neuzrunāja. Mana cerības uz Arņa Medņa hita atdzimšanu jaunā versijā izgaisa jau brīdī, kad jaunais mākslinieks pieteikumā lielāko uzsvaru lika uz savām pēkšņajām balss problēmām. Protams, visiem gadās caurvējos skraidīt un aukstu pienu sadzerties nelaikā, bet klausītājam par to nav nekādas daļas. Tu esi mākslinieks un dari savu darbu. Aiz cieņas pret savu klausītāju Tev ir jākāpj uz skatuves un jāizliek sevi par visiem 200%. Kā teicis viens no Latvijas roka klasiķiem: “Biedri, vienīgais attaisnojošais iemesls nolažot koncertā  ir tad, ja esi nomiris.” Par pašu priekšnesumu runājot, visa kā bija daudz par daudz - uzspēlēti smaidi, nekontrolēta skraidelēšana pa skatuvi un samākslota vēlme runāt, uzkurināt publiku. Varbūt tas ir vienkārši dēļ tā, ka puisis vēl nav atradis sevi uz skatuves un nākas meklēt ko aizņemties no citu mākslinieku uzstāšanās stila un gadu gaitā atstrādātajiem štampiem.

Ieva - "Dvēsele tvīkst"

Teikšu kā ir, apsveicams un drosmīgs solis izvēlēties pirmajam koncertas pašas komponētu dziesmu pretstatā jau gadu gaitā pārbaudītām un iemīļotām melodijām. Spēcīga Aspazijas dzeja apvienojumā ar visai spēcīgu izpildījumu izdarīja savu un pārliecināja mani, ka tam meitēnam ir iekšā. Tik jāmācās dziesmā iekodēto emociju tā skaisti izlaist uz āru, lai skatītāju pārliecinātu līdz galam un nebūtu redzams / dzirdams spiediens ar kādu tās tiek spiestas uz āru. Ja līdz galam godīgi, tad tās nekontrolētās, sāpju pilnās sejas izteiksmes mani brīžam dzina uz domām, ka jāskrien un jāglābj meitēns kamēr nav sev vēnas pārgriezusi.

Pāvels - “Kad saule aiziet”

Nezinu. Vai tas bija Raimonda Paula maģiskais kods, vai Pāvela patiesais izpildījums. Varbūt abi kopā, bet pieķēru sevi pie domas, ka šī nu šajā koncertā ir bijusi vienīgā dziesma, kura paņēmusi manas domas no sākuma līdz pašam galam. Dieva dots mūziķis, kas savā dzīves ceļā aizmaldījies līdz sevis meklēšanai fizioterapijā. Cilvēks, kura dzīves un esības pamats ir mūzikā, lai piepildītu skatuves ar dzīvīgu patiesumu. Ko nu vairs tur runāt par klupšanas akmeņiem. Tas skanēs pārāk banāli un nav šai reizei nemaz vajadzīgs...

Elizabete - "Rakstu rakstus"

Tāda jestra un tautiska uzdauzīšanās uz skatuves sanākusi no Elizabetes priekšnesuma šajā koncertā. Kā allažiņ, prieks redzēt uz skatuves Kristīni Kārkli-Puriņu un Edgaru Kārkli, bet ne par to mūsu šodienas stāsts. Manuprāt, visai skanīga, pedagoģijas nesabojāta un latviska balss Elizabetei dabas dota. Ceru, ka vokālajiem pedagogiem pietiks prāta to arī turpmāk paturēt nesabojātu, piestrādājot pie elpošanas nostiprināšanas un intonatīvo problēmu izravēšanas. Uzskatīsim Elizabetes pirmo vietu šajā koncertā kā apliecinājumu tam, ka esam izslāpuši pēc nesamākslotas, tautiskas un tomēr mūsdienīgi savādākas mūzikas. Kā tāda vēsa rasas pile bezgaumīgo šlāgerputekšņu pieputinātajās Latvijas pļavās...  

Dāvis - “Dzīve bez apstājas”

Atzīšos, neesmu dzirdējis Dāvi iepriekš dziedam citas dziesmas, bet šajā visai smagi skanēja cauri: “Es noklausījos oriģinālu un dziedāšu tāpat.” Rock’n’roll forever, bet esmu visai lielās pārdomās par šo priekšnesumu, jo nezinu kurā brīdī Dāvis bija viņš pats. Sasummējot ar ekspresīvo uzārdīšanos, ģitāras draivu un roķīgi plandošajiem matiem, nebija slikti, bet tomēr gaidīšu nākamo koncertu un priekšānesumu, lai ko vairāk pateiktu...

Guna - “Rozā lietus”

Meitene smuka, dziesma smuka… bet vai tas bija īstais apvienojums šim koncertam? Nezinu. Jau atkārtošos, bet liekas, ka tikai pašiem producentiem skaidri dziesmu izvēles principi. Varbūt tam nav absolūti nekāda sakara ar dziedāšanu, sak, iedodam grūtu dziesmu un skatamies cik ilgi skatītāji noturēs šovā ar savu balsojumu. Guna un Rita - meitenes, kurām šis koncerts bija manuprāt grūtākais. Skaista, kopjama un veidojama balss, kura, ja būs tāda iespēja, vēl kādā no nākošajiem koncertiem piedzims pilnīgi citā gaismā un skanējumā. Draudzīgs ieteikums no manas puses: nekad nemēģināt dziedāt latgaliski-amerikāniski, proti, netaisīt miksli no divām pilnīgi dažādām dziedāšanas manierēm vienā priekšnesumā. 

Ilze - “Vēl nav par vēlu”

Mirdzošas acis, atbruņojošs smaids un tembrāli interesanta balss. Tāds muzikāli-enerģiskā spridzekļa radīšanai nepieciešamais komplekts Ilzē saplūdis. Arī dziesmas izvēle manās acīs visai veiksmīga iepazīšanās koncertam. Taču ir pienācis brīdis piešaut mazu pili darvas šai medus mucai - ļoti jūtams, ka dziesma mācīta pēc Ievas Kerēvicas iedziedātās versijas. Gribi negribi, sāc vienu pretnostatīt otrai brīdī, kad saklausi šo līdzību un sanāk tāda nelīdzvērtīga cīņa - viena tikko sākusi savu skatuves ceļu, otra jau gadiem dēvējama par vienu no Latvijas dziedātāju TOP5. Jautāsi - kāpēc manās acīs tas ir mīnuss? Tādēļ, ka aiz tās aizgūtās manieres un skanējuma nevari īsti sadzirdēt to īsto, neatkārtojamo paša izpildītāja personību.  

Mārtiņš - “Mana dziesma”

Neskatoties pat uz ‘kalniem un lejām’ dziesmas sākumā, Mārtiņš godam centās un izpildīja savu uzdevumu - uzlikt punktu uz “i” pirmajam Jaunās Talantu Fabrikas koncertam. Ja atceramies, ka lielākajai daļai dalībnieku ar iepriekšēju skatuves pieredzi ir stipri švaki, tad bija labāk kā biju no Mārtiņa gaidījis. Dziesma, kuru nodziedāt veiksmīgi var tikai uzķerot pareizo sajūtu un vilni. Šķiet, ka ar katru rindiņu un pantiņu Mārtiņš arvien vairāk pietuvojās tai un dziesmas kulminācijā viņu tā bija pārņēmusi pilnībā. Protams, atkal runa par vokālajām, elpošanas un skatuves tēla nodarbībām, bet tālab jau šie 12 jaunieši uz šejieni nākuši, vai ne?


(1 vērtējums)
Kaspars Eniņš

~ Ar cieņu, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 1849 dienas & izstāstījuši 357 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook