Lietas

Lietas

Paēdis deputāts neēdušu ārstu nesapratīs

Paēdis deputāts neēdušu ārstu nesapratīs

Aizvadītajā nedēļā šeit pat, Atzī:me lappusēs, stāstīju par savu pašnodarbinātā pieredzi. Tāda mana mazā, klusā nopūta par tēmu “Darīsim katrs to, uz ko esam savā dzīvē sajutuši aicinājumu!”. Žurnālists atspoguļot, mācītājs dvēseles ganīt, ārsts ārstēt, medmāsa aprūpēt sasirgušos, skolotājs izskolot mūsu visu nākotnes paaudzi… Uzskaitījumu varētu turpināt līdz pilnīgam spēku un servera vietas izsīkumam, bet kā tad paliek mūsu dzīves aicinājumu sadzīviskās puses segumu, proti, atalgojumu? Pašnodarbinātie un privātajā sektorā strādājošie savu kapeiciņu nopelnīs paši, bet par mūsu veselību, drošību un nākotni sardzē stāvošie - uzturēs un apgādās ieinteresētā puse, proti, valsts. Tā vismaz man šķita līdz Šim rītam, kad veselības ministre Viņķele “Rīta Panorāmā” paziņoja, ka mediķiem atalgojums un iztika jāatrod pašiem…

Pašnodarbināts frīlanceris vai moceklis?

Pašnodarbināts frīlanceris vai moceklis?

Rīts kā rīts. Dienišķā kafijas krūze, jaunumu pārlapošana portālos un daži e-pasti, kuri no agrajiem darba rūķiem ienākušies un jāatbild. Viens no tien ar maģisko burtu ASAP (as soon as possible) apkopojumu vēstules tematā. Protams, veru vaļā kā pirmo un iedziļinos… Aizrijos ar kafiju, vēlreiz centos iedziļināties un… jā, uzminēji - atkal aizrijos. Potenciālais klients, nežēlojot CapsLock izkliedzienus, izpaudās atbildes vēstulē uz manis nosūtīto aprēķinu tam, cik viņam varētu izmaksāt sociālo tīklu profilu sakopšanas un uzturēšanas pakalpojums katru mēnesi. Nebija daudz, nebija tūkstošos, bet stāsts šoreiz ir par ko citu. Par kādu ģeniālu argumentācijas rindkopu iz vēstules, kuru atļaušos nocitēt un publiski nedaudz pretargumentēt no savas puses. 

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Aizvadīto nedēļu laikā pasaule sākusi neredzēti strauji "novecot". Protams, ne tiešā šī vārda izpratnē. Sociālo tīklu lietotāji visā pasaulē, ar aplikācijas FaceApp palīdzību, veido un publicē fotogrāfijas ar sevi vecumdienās. Tāda pozitīva māžošanās un paškritikas treniņš, mācoties samierināties ar savu fizisko novecošanos tuvākā vai tālākā nākotnē. Iesmejam par sevi, par citiem līdz brīdim, kad... Datu privātuma eksperti aplauž mūsu nebēdnīgo māžošanos ar paziņojumiem, ka, nu, tagad visi būsim Krievijas Federālā drošības dienesta datubāzē. Un? Nē, nopietni. Kādam ir kaut vismazākās ilūzijas, ka vēl tur neesam, ja ikdienā aktīvi atstājam savus virtuālos pēdu nospiedumus internetā ik uz soļa? Katrā lapā, kuru apmeklējam, un aplikācijā, kuru lietojam.

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar lielu daļu ironijas, bet absolūti nebrīnītos ja tuvākajā vai tālākajā nākotnē tas kļūtu par mazā meža dīvainīšu naivas uzticības apogeju. Tomēr tie ir tikai ziediņi un absolūti katra paša darīšana, cik nopietni vai nenopietni uztvert šos 1001 testa rezultātus. Mani satrauc kas cits un par to tad šodien dalos pārdomās ar Tevi, Atzī:me domājošais lasītāj!

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Sauciet to par manu rīta rutīnu, bet bez kofeīna un jaunāko ziņu devas mana diena nešķiet īsti iesākusies. Lēnu garu, dzerot ikdienišķo kafijas krūzi, uzzinu par labo un slikto pasaulē, kas nakts aizsegā noticis un informatīvi atkarīgajiem priekšā likts. Arī pārlapoju sociālos tīklus, lai uzzinātu, kas manu virtuālo draugu un paziņu dzīvēs ievērības cienīgs noticis. Šorīt apbrobežojos tikai ar kafiju, jo... no katra otrā ieraksta uz mani raudzījās Ilmārs. Skumju seju, pavisam drūmu vaigu, KNĀBa un cilvēku knābāts. "Nekad nebraukšu uz Kamčatku copēt!" pie sevis nodomāju un aizcirtu portatīvā datora vāku.

Tavs palodzes mazdārziņš

Tavs palodzes mazdārziņš

Beidzot vakar saņēmos, lai sāktu apzaļumot savu palodzi. Kāds ieraudzītu un teiktu ka zaļa jau tā ir tāpat, bet vajag kādu vitamīnu devu arī. Aiz loga arī saulīte mazliet uzspīdēja un uzreiz gribas rosīties. Tātad ko es varu ieteikt jums!? Ar ko sākt? Sāciet ar visvienkāršāko - sīpoliņiem. Brīvdienās bijām laukos un salasīju mazākus un lielākus sīpoliņus, tos tad arī likšu šoreiz uz palodzes.

Mana atkarība = teātris

Mana atkarība = teātris

Līdz šim esmu šeit rakstījusi pārsvarā par baudītajiem koncertiem, kas uz mani atstājuši spēcīgu iespaidu, tomēr vislielākā mana dzīves aizraušanās un droši varu arī teikt, ka atkarība, ir teātris. Šī atkarība ir visa mana dzīve. Es par to domāju pusi no nomodā pavadītā laika dienā, atceroties redzētās izrādes, esot teātrī un baudot izrādi vai plānojot, uz ko nākamo varētu aiziet. Man ir paveicies, ka arī mans darbs ir saistīts ar teātri, un tad arī darba laikā man ir atļauts domāt par izrādēm. Mani fascinē viss – no čalošanas foajē pirms izrādes, priekškara atvēršanās un aktieru, dekorāciju un tērpu šarms, līdz pat tam, kas notiek ar mani pēc redzētās izrādes.

Starp citu, esam šeit jau2268 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook