Lietas

Lietas

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Aizvadīto nedēļu laikā pasaule sākusi neredzēti strauji "novecot". Protams, ne tiešā šī vārda izpratnē. Sociālo tīklu lietotāji visā pasaulē, ar aplikācijas FaceApp palīdzību, veido un publicē fotogrāfijas ar sevi vecumdienās. Tāda pozitīva māžošanās un paškritikas treniņš, mācoties samierināties ar savu fizisko novecošanos tuvākā vai tālākā nākotnē. Iesmejam par sevi, par citiem līdz brīdim, kad... Datu privātuma eksperti aplauž mūsu nebēdnīgo māžošanos ar paziņojumiem, ka, nu, tagad visi būsim Krievijas Federālā drošības dienesta datubāzē. Un? Nē, nopietni. Kādam ir kaut vismazākās ilūzijas, ka vēl tur neesam, ja ikdienā aktīvi atstājam savus virtuālos pēdu nospiedumus internetā ik uz soļa? Katrā lapā, kuru apmeklējam, un aplikācijā, kuru lietojam.

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar lielu daļu ironijas, bet absolūti nebrīnītos ja tuvākajā vai tālākajā nākotnē tas kļūtu par mazā meža dīvainīšu naivas uzticības apogeju. Tomēr tie ir tikai ziediņi un absolūti katra paša darīšana, cik nopietni vai nenopietni uztvert šos 1001 testa rezultātus. Mani satrauc kas cits un par to tad šodien dalos pārdomās ar Tevi, Atzī:me domājošais lasītāj!

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Sauciet to par manu rīta rutīnu, bet bez kofeīna un jaunāko ziņu devas mana diena nešķiet īsti iesākusies. Lēnu garu, dzerot ikdienišķo kafijas krūzi, uzzinu par labo un slikto pasaulē, kas nakts aizsegā noticis un informatīvi atkarīgajiem priekšā likts. Arī pārlapoju sociālos tīklus, lai uzzinātu, kas manu virtuālo draugu un paziņu dzīvēs ievērības cienīgs noticis. Šorīt apbrobežojos tikai ar kafiju, jo... no katra otrā ieraksta uz mani raudzījās Ilmārs. Skumju seju, pavisam drūmu vaigu, KNĀBa un cilvēku knābāts. "Nekad nebraukšu uz Kamčatku copēt!" pie sevis nodomāju un aizcirtu portatīvā datora vāku.

Tavs palodzes mazdārziņš

Tavs palodzes mazdārziņš

Beidzot vakar saņēmos, lai sāktu apzaļumot savu palodzi. Kāds ieraudzītu un teiktu ka zaļa jau tā ir tāpat, bet vajag kādu vitamīnu devu arī. Aiz loga arī saulīte mazliet uzspīdēja un uzreiz gribas rosīties. Tātad ko es varu ieteikt jums!? Ar ko sākt? Sāciet ar visvienkāršāko - sīpoliņiem. Brīvdienās bijām laukos un salasīju mazākus un lielākus sīpoliņus, tos tad arī likšu šoreiz uz palodzes.

Mana atkarība = teātris

Mana atkarība = teātris

Līdz šim esmu šeit rakstījusi pārsvarā par baudītajiem koncertiem, kas uz mani atstājuši spēcīgu iespaidu, tomēr vislielākā mana dzīves aizraušanās un droši varu arī teikt, ka atkarība, ir teātris. Šī atkarība ir visa mana dzīve. Es par to domāju pusi no nomodā pavadītā laika dienā, atceroties redzētās izrādes, esot teātrī un baudot izrādi vai plānojot, uz ko nākamo varētu aiziet. Man ir paveicies, ka arī mans darbs ir saistīts ar teātri, un tad arī darba laikā man ir atļauts domāt par izrādēm. Mani fascinē viss – no čalošanas foajē pirms izrādes, priekškara atvēršanās un aktieru, dekorāciju un tērpu šarms, līdz pat tam, kas notiek ar mani pēc redzētās izrādes.

Padom(dum)ijas laime

Padom(dum)ijas laime

"Padomju gados gan tā nebija!" - vārdu salikums, kuru pēdējo nedēļu laikā esmu uzkrītoši bieži dzirdējis klātienes sarunās un lasījis kāda rakstītajās rindkopās internetos. Nav tā, ka krasi esmu nomainījis paziņu loku vai ikdienas lasāmvielas avotus. Viss tas pats, vien ļaudis sākuši neizskaidrojamā nostaļģijā slīgt. Iespējams, meklējot izskaidrojumus vai attaisnojumus savai neapmierinātībai, depresīvajai pukstēšanai un imunitātei pret pozitīvā saskatīšanu Latvijā un pasaulē mums apkārt. Katram sava "taisnība" un tiesības uz kavēšanos atmiņās, bet pieklājīgus argumentus tā arī neviens nespēj likt galdā... Lūk, manas pārdomu rindkopas par tēmu.

Radīts Latvijā: seriāls #CreativeAds un #CreativeArts

Radīts Latvijā: seriāls #CreativeAds un #CreativeArts

Pieticība. Vien cilvēkam raksturīga īpašība, par kuru Ērihs Marija Remarks rakstījis: “Pieticība un apzinība algu saņem tikai romānos. Dzīve tādus izmanto un tad atstumj pie malas…”. Dzirdu dažus aiz sajūsmas aplaudējot kājās stāvot. Daži, nīgri savilktām pierēm, šobrīd pukojas, ka vien pieticībā rodams pasaules glābiņš. Ko es? Es palieku pa vidu, izlīdzinot svaru kausus, kuros mērena pieticība samērojas ar mērenu lepnumu. Patiesībā, es vēl tikai mācos… Mācos mazināt savu pārmērīgo latvieša pieticību, kompensējot to ar veselīgu devu pozitīvas palielīšanās par padarīto.  Šodiena, manuprāt, ir lieliski piemērota tam. Tieši pirms 6 gadiem, pavisam rudenīgā 24.oktobra pēcpusdienā, tapušas pašas pirmās iedvesmojošā mini-seriāla #CreativeAds un #CreativeArts sērijas!  

Starp citu, esam šeit jau 2153 dienas & izstāstījuši 370 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×
×

Pieslēgties

Cron Job Starts