Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Sauciet to par manu rīta rutīnu, bet bez kofeīna un jaunāko ziņu devas mana diena nešķiet īsti iesākusies. Lēnu garu, dzerot ikdienišķo kafijas krūzi, uzzinu par labo un slikto pasaulē, kas nakts aizsegā noticis un informatīvi atkarīgajiem priekšā likts. Arī pārlapoju sociālos tīklus, lai uzzinātu, kas manu virtuālo draugu un paziņu dzīvēs ievērības cienīgs noticis. Šorīt apbrobežojos tikai ar kafiju, jo... no katra otrā ieraksta uz mani raudzījās Ilmārs. Skumju seju, pavisam drūmu vaigu, KNĀBa un cilvēku knābāts. "Nekad nebraukšu uz Kamčatku copēt!" pie sevis nodomāju un aizcirtu portatīvā datora vāku.

Rakstu spēcina

Paliku divvientulībā ar lielo, melno kafijas krūzi un savām rīta pārdomām. Bez liekām acīm un citu viedokļiem. Atteicos no sava viedokļa noformulēšanas, jo visdažādāko spekulāciju un jautājumu ir 10x vairāk par atbildēm uz tiem. Aizdomājos par ko citu un, protams, vēlos padalīties arī ar Tevi savās rīta pārdomās.

Sociālie tīkli ir Tava privātā publiskā dienasgrāmata. Arī mana. Iedomājies, pēc gadiem 50 kāds, iespējams, pētīs manu vai Tavu ikdienu caur sociālo tīklu ierakstiem, manu vai Tavu vēsturi. Vai nebūs tā, ka būsim par sevi pateikuši precīzi neko, kaut arī publicējam / pārŠērojam desmitiem ierakstu katru dienu. Ja neskaitam "50 shades of Rinkevich", kas šodien TAVĀ dzīvē svarīgs noticis? Ja neskaita Tevis publicētos pseidoZiņu virsrakstus ar aicinājumiem uz linča tiesu, kas ir tas, kas satrauc TEVI personīgi šodienā? 

Vai nav tā, ka no "Kas Tev padomā?" sociālo tīklu idejas un sākotnējās formas, esam to neglābjami pārvērtuši par "Slavas himnas depresijai un bezjēdzībai" satura radītājiem. Katru dienu, katru mīļu dienu... Un... nevajag cepties tagad un te par to, ka tā nav. Metiet ar akmeni manā Facebook profilā, ja paši bez grēka! Patiesībā, daloties ar negācijām, mēs paši esam līdzatbildīgi pie tā, ka sabiedrība masveidīgi savu ikdienu aizvada nokārtām galvām un absolūtā neomā, jo nevar taču necepties, bet cepienu novadīt jēdzīgā gultnē arī nespējam. Nevar taču neko nenošērot, bet atšķirt īstu ziņu no #FakeNews mēs arī nespējam. Mēs sen jau esam kļuvuši par atkarīgiem, manipulējamiem un absolūti neadekvātiem vienu vai otru interešu lobētājiem sociālo tīklu auditorijas pašā epicentrā. Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām? Mēs esam atbildīgi par tiem, kuriem liekam justies bezpalīdzīgiem un nomāktiem no tā, ko mēs savos profilus publicējam. Ja aizskāru kādu ar savu personīgo viedokli, pazemīgi atvainojos. Ja aicināju aizdomāties un Tu atsaucies - patiesi novērtēju. 

Ko tagad darīt, jautāsi? Ieskaties savā sociālo tīklu profilā un  saņemies ierakstīt ko labu par savu šodienu, pārdomas vai kaut pusdienu krāsaino lazanjas bildi pieLaikošanai. Pasaki paldies kādam, kurš jau sen to bija pelnījis. Padalies ar konstruktīvu ideju, kas, tavuprāt, palīdzētu mums visiem izkārpīties no tā "melnā cauruma", kurā esam nemanāmi un bez ziepēm ieslīdējuši... Vienalga. Izdari kaut ko labu vai vismaz PAR SEVI ko ieraksti. Vienmēr būs kāds, kurš vēlēsies Tavu modrību un cilvēcību iemidzināt. Vienmēr būs kāds, kuram izdevīga Tava un citu šūmēšanās, lai novirzītu Tevi no fokusēšanās uz svarīgāko.

Rādi piemēru, neradi naidu!


Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Viedokļi (0)

Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

Ar prieku Tevi uzklausīsim!
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Redaktora atzī:mētais

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar liel...

Par būtisko Tavai dzīvei...

Pieauguši, nobrieduši un kaut cik uz kājām nostājušies, mēs domās laiku pa laikam atgriežamies savos padsmitnieka gados un skolas laikā. Proti, laikā, “kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Vecākiem, protams, šajā jautājumā būtu kas sakāms un, pieļauju, ka viedoklis krasi atšķirtos no mūsu atmiņ...

Kā par sevi uzzināt daudz jauna?

Agra trešdienas pēcpusdiena. Diena tik skrejoša un piepildīta, ka nekam citam, šķiet, laika neatliks līdz pat ikvakara slaidajam iekritienam gultā, bet… Nejauši satikta, sen neredzēta paziņa ievieš savas korekcijas dienas plānojumā. Un… labi, ka tā, jo no tā atkarīgas manas šodienas pārdomas un skat...

Starp citu, esam šeit jau 1904 dienas & izstāstījuši 360 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties