Žaneta Jaunzeme - Grende

Žaneta Jaunzeme - Grende

Pavasarī mostas daba, rudeņos no vasaras miega - kultūras darbinieki un darboņi. Šķiet, tik daudzbalsīgu kultūras pārstāvju kori kā pagājušās nedēļas laikā, šķiet, neesmu dzirdējis vismaz pēdējos 10 gadus. Katram sava taisnība, motivācija un ieinteresētība, bet vienojošais visiem viens- teju vienbalsīga prasība pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes demisijas. Uzskatiet turpmākās rindkopas kā aicinājumu apdomāties un pāragri nesastrebt karstu kulturālo klīsteri.

Rakstu spēcina

Es neesmu vairs tajā vecumā, lai lolotu ilūzijas, ka viss pašlaik notiekošais ir brīva prāta, no malas neiniciēta kultūras nozares neapmierinātība. Anonīmi veidotās kustībās vienmēr ir brīva vieta manipulācijām un politiskām spekulācijām, kas vēlāk kā bumerangs var atgriezties un iecirst divreiz spēcīgāku pliķi cilvēkiem, kuri publiski ganījušies anonīmo labdaru pavadā. Kamēr nav skaidri definēti spēles noteikumi, patiesās ieinteresētās personas un likti galdā pamatoti argumenti - paldies, nevēlos būt viens no šī aitu bara, kuru klusākie un skaļākie “mēēē” burtiski straumēm gāžas ārā no lielākajiem Latvijas medijiem… Zinu, jā, esmu nepopulārs savā viedoklī, bet uzskatu ārpus savas cieņas un goda parakstīties vai iesaistīties cita cilvēka cieņu aizskarošās un nomelnojošās aktivitātēs. Turpinājumā arī pamatojums tam visam.

Pirmkārt. Kurā brīdī šī visa klusā burbulēšana pāraugusi publiskā baltkvēlē? Tajā brīdī, kad kārtējo reizi labprātāk paliekam stagnācijā slīkstoši un katrs savu motīvu vadīti pretojamies pārmaiņām, reformām un jaunai lietu kārtībai. Līdzīgi piemēri tālu nav jāmeklē - bija reiz tāds izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kura prātā bija dzimusi doma par izglītības reformu. Rezultāti? Ķīlis bijušo ministru galerijā un visa stagnējošā izglītības inteliģence joprojām pie savām barotavām. Kultūrā šobrīd notiek tas pats - gadu desmitiem vienas un tās pašas sejas, tās pašas idejas un, atvainojiet, paliela stagnācijas purva smaciņa. Kultūra ir tautas identitātes simbols un viens no lielākajiem nezūdamības glabātājiem, kurā visu laiku jāieplūst svaigām asinīm un jāiet līdzās ar laiku. Eiropas opernamos, teātros, kultūras un mākslas iestādēs praktiski neiespējami atrast vadītāju, kurš pavadījis savā amatā vairāk par 7 - 9 gadiem. Žagaram veseli 17 valdīšanas gadi… 

Otrkārt. Kopš kura laika par pašnāvniecisku soli nozarei netiek uzskatītas ministra / ministres izmešana aiz borta brīdī, kad vitāli svarīgi pastāvēt par nākošā gada budžetu? Kas atbildēs par nepabeigtajiem, nerealizētajiem projektiem brīdī, kad tiem finansējums netiks izcīnīts un viss apstāsies? To vismaz pašlaik nespēju izskaidrot savādāk kā kādas personas vai personu grupas pēdējā brīža iegribas gardu muti notiesāt kādu gabaliņu kultūras finansējuma 2014.gadam... 

Treškārt. Atvainojos par banalitāti, bet man vecāki jau no mazotnes mācījuši, ka pirms kādam sist pa muti ir jāmēģina atrisināt domstarpības sarunu ceļā. Šoreiz, diemžēl, rādās, ka ir otrādāk - no sākuma paspārdam publiskajā telpā un tad, mī un žē, ministre pēc visa tā neatsaucas aicinājumam uz divpusēju sarunu. Tas protams tiek pasniegts kā absolūti neieinteresētība un vienaldzība. Vai tomēr otrādāk rīkoties nebūtu bijis labāks variants, cienījamie un kulturālie? 

Ceturtkārt. Mēs visi - gan kultūras, gan citu jomu pārstāvji - skaidri apzinamies, ka dzīvojam laikmetā, kad ar ideju un radošu vīziju vien paēdis nebūsi. Skaudrais tirgus ekonomikas diktāts paģēr domāt arī par iespējām izdzīvot, dažkārt pat nopelnīt. Kultūrai vajadzīgs spēcīgs producents, nevis cilvēks, kurš epitetu, metaforu un dzejnieku rindām deklamē vīziju kultūras attīstībai. Vai nav gana reiz prātuļot par vīzijām visās nozarēs, visās ministrijās un beidzot pienācis laiks ķerties klāt reāliem darbiem? Jāatzīst, ka pastāv komunikācijas problēmas starp ministriju un kultūras cilvēkiem, bet tas viss ir sakārtojams un risināms klusām un bez publiskiem žultsplūdiem. Mana paaudze un vecāki atcerēsies laikus, kad salūzušas lietas salaboja, nevis pa taisno izsvieda mēslainē… To arī novēlu! 

Piektkārt. Ja runājam līdz galam atklāti, tad bez šī punkta neiztiksim. Biju nejaušs liecinieks divu Latvijas kultūras smagsvaru sarunai par to, ka Žaneta Jaunzeme-Grende to tik vien dara kā apkauno Latviju un mūsu kultūru ārzemēs. Jo dienu, jo stundu arvien vairāk liekas, ka Latviju visvairāk un vissmagāk apkauno pavisam kāds cits, proti, man cilvēciski un pilsoniski ir 100x vairāk kauns par mūsu valsts prezidentu Andri Bērziņu, nevis kultūras ministri. Faktus, kultūrālas frāzes un skaidrojumus ir iespējams iemācīties, bet runāt un saprast ko runā - uz mūža otru pusi tas jau ir teju neiespējami. Kur ir “Bērziņ, atkāpies!”? Ak pareizi, par to neviens nav ne pušplēsta vārda bildis kulturāli-paklausīgajam dumpiniekiem... 

P.S. Iespējams lieki, bet taisnības labad jāprecizē: Žaneta Jaunzeme-Grende nav nedz manu tuvo draugu lokā, nedz ģimenes saitēm sieta vai nez kādus debesbrīnumus apsolījusi par šo cilvēciskās pozīcijas paušanu. Izmantoju tik savas likumiskās tiesības brīvi paust savu viedokli. 


(4 vērtējumi)
Kaspars Eniņš

~ Cieņā un sirsnībā, jūsu

Cilvēks ar attieksmi, viedokli un radošiem ''pēdu nospiedumiem'' dzīvē. Dzīves brīvmākslinieks. Atzī:me idejiskais motors un pašpasludinātais redaktors.


Vērtējums 0 no 5 ( 0 vērtētāji)
Klusums pirms vētras? Lai nu kā, vēl nav neviena viedokļa...

Izsaki viedokli / pārdomas / vērtējumu:

  1. Ar prieku Tevi uzklausīsim!
Rate this post:
0 Simboli
Pielikumi (0 / 3)
Share Your Location

Starp citu, esam šeit jau2268 dienas & izstāstījuši 373 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook