Vietas

Vietas

Rīga, spēks un Spēkstacija!

Rīga, spēks un Spēkstacija!

Mistiskais Latvieša pieticības gēns, laiku pa laikam, mūsos atmodies, nobubina "Ko tad mēs? Nekas jau tāds īpašs...". Tā arī dzīvojam un strādājam tālāk. Bez apjausmas, ka patiesi spējam pasauli iedvesmot, radīt patiesi unikālas lietas un, galu galā, cik patiesi tomēr talantīga nācija un tauta esam. Nešaubos, katram būs kāds piemērs azotē - Dziesmusvētki, Porziņģis, Vestards Šimkus, Elīna Garanča utt. utjp... Jo vairāk piedomātu, jo vairāk piemēru prātā nāktu. Recepte vienkārša: neļaujamies rutīnai un piedomājam par piemēriem iedvesmai. Jautāsi, kas personīgi mani iedvesmo un neļauj ieslīgt neticībā mūsu, Latvijas radošo, ambīcijai un varēšanai iedot piepīpēt visai pasaulei? Tieši tas, ka neļaujamies mazmazītiņo kompleksam un nebaidamies pat visambiciozāko sapņu piepildīšanai ķerties klāt, lai arī cik #VissIrSlikti nešķistu pēc presē lasītā vai tv ziņās redzētā...

Garda kafija un patīkama atmosfēra

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk pasēdēt kādā kafejnīcā, lēnām malkot gardu kafiju, vērot cilvēkus, baudīt atmosfēru, uzlādēties turpmākajai dienai un uz brīdi atiet no ikdienas skrējiena. Kafejnīca ir kā lieliska pieturvieta, kur atvilkt elpu, padomāt, iedvesmoties, kā arī reiz pa reizei satikt sen neredzētus un mīļus draugus. Rīgā ir tik daudz kafejnīcu, bet no visām esmu atklājusi sev trīs iemīļotākās, un labprāt padalīšos informācijā par tām arī ar jums. 

Dabas kāzas: Islande

Dabas kāzas: Islande

Nemelosim sev, mēs katrs kaut reizi esam aizdomājušies un prātā pārlapojuši savu ideālo kāzu dienas scenāriju. Pat es - trīsdesmitgadnieks, kura ikdienā vēl nav samanāmi priekšvēstneši šīs īpašās dienas tuvumam. Katrs vēlamies ko nebijušu sev, neatkārtojamu un visam mūžam atmiņās negaistošu. Neieslīgsim detaļās par manām ideālajām kāzām, jo tad tas jau nebūs vairs pārsteigums. Vien priekšlaicīgi izsapņots sapnis ;) Vienu lietu gan droši zinu: negribētos to visu izvērst banālā un "tā kā visiem citiem" notikumā. Piemēram, iztiekot bez banālām un teju vai 'copy / paste' kāzu fotosesijām. Tā, lai arī pēc gadiem 30, šķirstot kāzu albumu, nebūtu neveikla saskatīšanās ar [ceru, joprojām mīļoto] sievu un sinhrons jautājums: "Kuru 4192 paziņu kāzu bildēs nebija tā pat?".

Sala pilsētas padebešos

Sala pilsētas padebešos

Ir viens tāds jumts. Mans jumts. Mana Sala debesīs, mana iedvesma un miers. Šorīt es uz savas Salas brokastu kafiju dzeru un Liepājas skatus tveru. Saulē gozējos un par pasauli ap sevi domāju. Par sevi un šo zemi, laiku kurā uz zemes esmu. Cilvēkiem man apkārt. Viņi nāk un iet un atkal nāk. Tāda kā dzīves deja sanāk dažādos ritmos. Kastaņa galotni redzu. Vai bieži sanāk galotnes kokiem redzēt nu tā aci pret aci. Pašam pēdējam kastanim acīs skatīties. Man ir tā laime. Man ir mans jumts. Kastanis visu vasaru no augšas pasauli vēro. Nu jau rudens sācies un kastaņa dzīve drīz beigsies, jo viņš ar kāda vēja pūsmu vai no vecuma vājā kāta, lejā steigsies.

Gardēžu namiņš

Gardēžu namiņš

Plāno vēlās brokastis ārpus mājas šajās brīvdienās? Šorīt uznāca iedvesma kaut ko uzrakstīt par vietu, kuru no sirds ieteiktu apmeklēt nesteidzīgu, garšīgu brokastu meklējumos. Vismaz pāris vārdos. Ieskrēju šorīt te uz tasi kafijas. Tā kā kādu laiku dzīvoju, precīzāk- īrēju dzīvoklīti Piņķos, tad te ar sieviņu atklājām tādu feinu vietu kā "Gardēžu namiņš", kur var iedzert tiešām labu kafiju, pasēdēt āra terasē un pabaudīt jauko un vasarīgi silto laiku šajā rudenī.

Rīgai Rīgā Rīgai būt

Rīgai Rīgā Rīgai būt

"Malacītis, Nil! Pirms vēlēšanām par Tevi un Tavu sirdi runā visi!" - tā, ar zināmu daļu sarkasma, pie sevis klusībā nodomāju vai ik reizi, kad dzirdu kādu sajūsminoties vai šausminoties par Rīgas robežzīmes sirsnīgo tjūningu. Simtiem šķēpu lauzts un stundām diskutēts, bet... vai nav tā, ka visā tajā esam pazaudējuši sākotnējo jēgu un paša jautājuma būtību? Proti, meklējam sevī atbildi uz jautājumu "Patīk / nepatīk?", vadoties jau pēc personīgajām politiskajām simpātijām vai antipātijām. Atgriežamies pie jautājuma būtības un runājam par dizainu, nevis neapzināti ceļam kādam reitingus ar publisku Nilošanos.

Horvātija vai Slovākija?

Horvātija vai Slovākija?

Šovasar es pieļāvu, ka manai dzīvei sāka trūkt garša. Es zināju, ka dzīvot bezgaršīgi nevēlos, tāpēc sāku domāt.  Man bija nedaudz jātiek prom. Man vajadzēja ceļojumu. Man vajadzēja piedzīvojumu. Daži man zināmi cilvēki organizēja braucienu uz Horvātiju un es pieteicos. Iemaksāju pirmo iemaksu un neapdomīgi paļāvos, ka arī otrā iemaksa kaut kur atradīsies. Jo tuvāk nāca ceļojuma apmaksas datums, jo vairāk es sapratu, ka esmu finansiāli "uzlekusi augstāk par savu pakaļu" [veltījums Imantam]. Ja es braucu uz Horvātiju, tad man ir jāvienojas ar mazajiem kredītu kantorīšiem un pēc tam uz dažiem mēnešiem jāatvadās no jebkāda prieka dzīvē. Es izlēmu nebraukt. Man atgrieza iemaksāto naudu, un es atkal ļāvu sev grimt skumjās.

Starp citu, esam šeit jau 1543 dienas & izstāstījuši 318 lieliskus stāstus...

ATZI:ME

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

Drīkst lūgt pieLaikot?

Mēs, cik vien mūsu spēkos, strādājam pie šī bloga veidošanas. Ieklikšķini 'Patīk' kopābūšanai, mēs neliksim Tev vilties. Nepazaudējam viens otru ikdienā! ;)

×

Ar radīts & uzturēts Latvijā, Atzī:me Media Group

Satura © Atzī:me Lielisko autoru pārziņā mūžīgi mūžos,
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook