Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Paēdis deputāts neēdušu ārstu nesapratīs

Paēdis deputāts neēdušu ārstu nesapratīs

Aizvadītajā nedēļā šeit pat, Atzī:me lappusēs, stāstīju par savu pašnodarbinātā pieredzi. Tāda mana mazā, klusā nopūta par tēmu “Darīsim katrs to, uz ko esam savā dzīvē sajutuši aicinājumu!”. Žurnālists atspoguļot, mācītājs dvēseles ganīt, ārsts ārstēt, medmāsa aprūpēt sasirgušos, skolotājs izskolot mūsu visu nākotnes paaudzi… Uzskaitījumu varētu turpināt līdz pilnīgam spēku un servera vietas izsīkumam, bet kā tad paliek mūsu dzīves aicinājumu sadzīviskās puses segumu, proti, atalgojumu? Pašnodarbinātie un privātajā sektorā strādājošie savu kapeiciņu nopelnīs paši, bet par mūsu veselību, drošību un nākotni sardzē stāvošie - uzturēs un apgādās ieinteresētā puse, proti, valsts. Tā vismaz man šķita līdz Šim rītam, kad veselības ministre Viņķele “Rīta Panorāmā” paziņoja, ka mediķiem atalgojums un iztika jāatrod pašiem…

Pašnodarbināts frīlanceris vai moceklis?

Pašnodarbināts frīlanceris vai moceklis?

Rīts kā rīts. Dienišķā kafijas krūze, jaunumu pārlapošana portālos un daži e-pasti, kuri no agrajiem darba rūķiem ienākušies un jāatbild. Viens no tien ar maģisko burtu ASAP (as soon as possible) apkopojumu vēstules tematā. Protams, veru vaļā kā pirmo un iedziļinos… Aizrijos ar kafiju, vēlreiz centos iedziļināties un… jā, uzminēji - atkal aizrijos. Potenciālais klients, nežēlojot CapsLock izkliedzienus, izpaudās atbildes vēstulē uz manis nosūtīto aprēķinu tam, cik viņam varētu izmaksāt sociālo tīklu profilu sakopšanas un uzturēšanas pakalpojums katru mēnesi. Nebija daudz, nebija tūkstošos, bet stāsts šoreiz ir par ko citu. Par kādu ģeniālu argumentācijas rindkopu iz vēstules, kuru atļaušos nocitēt un publiski nedaudz pretargumentēt no savas puses. 

Nekas mūs neapturēs (2019)

  • Atzī:mēja Kaspars Eniņš
Foto: Askolds Berovskis

Kūpoša kafijas krūze uz galda. Lēni vēroju kā garaiņi no tās slīd vertikālā augšupejā gar ekrānu, kurā pirms brīža neveiksmīgi iemēģināju savas multitāskinga spējas, darot (labi, pierunājāt -  mēģinot darīt) 3 darbus vienlaicīgi. Ir dienas, kad nesanāk un, kaut atsperies un uzmet kūleni, nesanāks. Tieši tāpat, kā dzīvē un attiecībās, kad mēģinam veltīt vienlīdz daudz uzmanības un rūpju visiem, bet tāpat vienmēr kādam tiks mazāk vai netiks nemaz. Vienmēr būs kāds vai kāda, kas Tavu multitāskošanu uztvers ar greizsirdību pret citiem iesaistītajiem. Būsim godīgi pret sevi un citiem, mēs dzīvojam gadsimtā, kad elementāra komunikācija vai uzmanības izrādīšana vienam pret otru (pat ģimenes ietvaros) mēdz notikt digitālā starpniecībā, kas pieskārienu vai rimtu vakara klātbūtnes sarunu spēj padarīt par nenovērtējamu dārgumu, kura dēļ varētu pat iet karā... Varbūt ne uzreiz ar tankiem un smago artilēriju, bet verbālām lodēm un necauršaujamām aizvainojuma bruņām - noteikti.

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Mani '5centi' par #FaceApp un privātumu

Aizvadīto nedēļu laikā pasaule sākusi neredzēti strauji "novecot". Protams, ne tiešā šī vārda izpratnē. Sociālo tīklu lietotāji visā pasaulē, ar aplikācijas FaceApp palīdzību, veido un publicē fotogrāfijas ar sevi vecumdienās. Tāda pozitīva māžošanās un paškritikas treniņš, mācoties samierināties ar savu fizisko novecošanos tuvākā vai tālākā nākotnē. Iesmejam par sevi, par citiem līdz brīdim, kad... Datu privātuma eksperti aplauž mūsu nebēdnīgo māžošanos ar paziņojumiem, ka, nu, tagad visi būsim Krievijas Federālā drošības dienesta datubāzē. Un? Nē, nopietni. Kādam ir kaut vismazākās ilūzijas, ka vēl tur neesam, ja ikdienā aktīvi atstājam savus virtuālos pēdu nospiedumus internetā ik uz soļa? Katrā lapā, kuru apmeklējam, un aplikācijā, kuru lietojam.

Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nila mītiņš un CD prezentācija cietumā

Nelielas pārdomas par šīsdienas mītiņu un CD prezentāciju cietumā. Pirms apmēram padsmit gadiem lieliskais mākslinieks Roberts Gobziņš, sev vien raksturīgā stilā izdomāja, ka sava jaunā diska prezentāciju noorganizēs... Pārlielupes cietumā. Jāa, jā! Tieši cietumā! Un tā arī bija. Viesi, prese, draugi tika pulcināti tieši tur! Kā viņam tas izdevās - šķiet nezin neviens, bet pasākums bija unikāls.

Virtuālā pašcenzēšanās...

Virtuālā pašcenzēšanās...

Šorīt aizdomājos par to, cik tomēr pašcenzētas un iluzori ideālas mūsu dzīves kļuvušas ar sociālo tīklu iesakņošanos mūsu ikdienā. Noklusējam savas sakāves vai zaudējumus, pārdzīvojumus, pieredzi un, bieži vien, kādu skarbāku vārdu par notiekošo savā dzīvē. Lai tikai kāds nepadomātu, ka neesam stipri. Lai tikai kāds nepadomātu, ka viņam iet labāk par mums… Jā, lai tikai kāds neiedomātos bāzties virsū ar standarta “Viss būs labi!” frāzēm. Mīļā miera labad, ja labpatīk, mēs tik ļoti maz viens par otru zinām, kaut šķiet - esam taču tik labi pazīstami. Ne pārmetuma labad saku, vienkārši secinājums.

Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Cilvēcība. Sirdsapziņa. Latvija.

Pirms vairāk kā gada, kad meklējām mazo Ivanu Liepājā, savā Facebookā rakstīju: “Pēc gadiem šī nedēļa noteikti tiks ierakstīta Latvijas mūslaiku vēsturē zem virsraksta: '2017.gada garākās un neziņas pilnākās 7 dienas'. Nedēļa, kuras laikā tik daudz noticis, bet, tai pat laikā. tik ļoti maz, jo pazudušais piecgadnieks joprojām nav atrasts. Ir tikai izmeklēšanas versijas, minējumi, spekulācijas, neskaitāmas baumas un tam visam pa vidu - Latvijas sirdscilvēki no malu malām, kuri joprojām nav zaudējuši cerības atrast mazo un, nežēlojot savu laiku un veselību, joprojām kopā ar Valsts policiju turpina meklēšanas darbus Liepājā.” Arī brīdī, kad gadiem rūdītā un līdzīgas situācijas pieredzējusī iekšlietu struktūra oficiāli pārtrauca meklēšanu, cilvēki nepārtrauca savu cilvēcības misiju šajās dienās - pēdējiem spēkiem pārmeklēja Liepāju krustu šķērsu. Atkal un atkal...

Zvani 113, ja dzīvība ir apdraudēta!

Zvani 113, ja dzīvība ir apdraudēta!

Mēs gribam paspēt laikā pie visiem, kuru dzīvības ir jāglābj. Taču mums ir liels risks nepaspēt, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi tiek izsaukti uz ‘pēkšņi elpošanas traucējumi, nevar paelpot’, bet adresē konstatējam, ka jaunam vīrietim ir stipras iesnas, ja citā izsaukumā izrādās, ka ‘galva plīst pušu’ pēc nakts jautrās ballītes, bet vēl citā, ierodoties uz ‘spēcīgu asiņošanu’, izrādās sievietei mēnešreižu laikā beigušās higiēniskās paketes vai kādā citā izsaukumā nākas skaidrot, kā pareizi ārstēties un lietot zāles, ja esi apaukstējies un ir temperatūra.

#EjamCiemos: "Vecais Pēteris"

#EjamCiemos: "Vecais Pēteris"

Pirms gadiem, kad studēju žurnālistiku, mūsu kursu visai bieži pagodināja dažādu kalibru vieslektori, kuru teikto laiku pa laikam dažādās dzīves situācijās atceros vēl šodien. Kā piemēram, socioloģijā kāds (sit man pa celi, neatceros) pilsētvides pētnieks vēstīja savus novērojumus par nākotnes pilsētām, centru un perifēriju: “Pēc gadiem 10 (nu jau, aptuveni kaut kad tagad) kultūra un brīvā laika pavadīšanas iespējas visizteiktāk attīstīsies mikrorajonos un no centra tālākos nostūros.” Iedomājies, tolaik man Purvciema puikam savā prātā iztēlot šo gaišo nākotni, kad starp mūsu rajona padsmit “laimētavām”, neskaitāmajiem dzelzsbetona kastīš-dzīvokļiem un apšaubāmas reputācijas ūķiem zels un plauks kultūra, šķita vairāk kā absurdi un neiespējami, bet…

Atrast un sastapt savu komponistu

Atrast un sastapt savu komponistu

Šķiet, ka šis ir visīpašākais rudens, kāds man bijis pēdējos gados. Jūtos pozitīvi uzlādēta. Netraucē ne lietus, ne vējš, ne tumšie vakari, kas nemanāmi kļuvuši garāki. Gan jau drīz kļūs arvien aukstāks laiks, bet arī tas netraucēs manām laimes sajūtām, jo esmu atradusi mūziku, kas mani sasilda, iedvesmo, piepilda, dziedina, iepriecina, nomierina, attīra, brīžiem sapurina, ļauj dvēselei izdejoties, pacelties spārnos un lidot. Esmu sastapusi savu komponistu, kurš rada brīnišķīgu mūziku, kas man šķiet tik ļoti tuva. Viņš rada sajūtu mūziku. Gribētos teikt – manu sajūtu mūziku.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook