Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Simtgades stāsti un dziesmas

Simtgades stāsti un dziesmas

Rudenim piestāv bieza šalle vai džemperis, silta uguns (sveces liesma vai iekurts kamīns), karsta piparmētru tēja vai melna kafija, gaudojošs vējš aiz loga, lietus lāšu pakšķi un krāsainas koku lapas, dziļas sarunas, vērtīgas grāmatas, sirsnīgi pasākumi... Vienā no šādiem rudenīgi sirsnīgiem pasākumiem, kurā bija arī viss iepriekš minētais, man pirms nedēļas bija dota iespēja pabūt, un atmiņas par to joprojām silda manu sirdi.

Līzbete, Pūčmājnieki, noziegumi un Dace Judina

Līzbete, Pūčmājnieki, noziegumi un Dace Judina

Pirms gada, kādā siltā un saulainā augusta vakarā, sēžot lapenē pie draudzenes (latviešu valodas un literatūras skolotājas), aizrunājāmies jau atkal par lieliskām grāmatām, kas izlasītas, un es viņai pajautāju, ko viņa man varētu ieteikt no latviešu autoru sarakstītajiem darbiem. Viņa, ilgi nedomājot, teica: “Dace Judina un visas viņas grāmatas!!!” Esot sākusi ar grāmatu “Tik vienkārši”, un pēc tam aizrāvusies ar detektīvromānu sēriju “Izmeklē Anna Elizabete”. Es sākumā protestēju, sakot, ka viņa taču zina, ka es nelasu krimiķus, uz ko viņa uzsvēra, ka šie mani noteikti aizraus, un lai es pajautāju mūsu kopīgajai draudzenei Daces Judinas grāmatas. Tā nu pirms gada manās rokās nonāca pirmās četras detektīvromānu sērijas grāmatas, un es tās diezgan ātrā tempā izlasīju. Nebiju gaidījusi, ka nevarēšu nolikt malā un tā lēnām lasīt. 

Uzmanību, krāpnieki ar kastroļiem!

Uzmanību, krāpnieki ar kastroļiem!

Mans pilnmēness trilleris. Vai: kāpēc vajag interesēties par kastroļiem... Bet vispār – bez jokiem. Vispirms vēstījums: painformējiet savas ģimenes vecāko paaudzi, ka var rasties šādas situācijas. Lai turas tālāk un neielaižas!!! Ik pa brīdim jau policija brīdina, bet der atgādināt atkal un atkal. Pašārējam, ja nav grūti.

Vai mīlestību var izaudzēt?

Vai mīlestību var izaudzēt?

Kārtējā smagā saruna par attiecībām, pieķeršanos, mīlestību. Paziņas meita, kas it kā neklausās, ļoti aizņemta ar Bohēmas muguras masēšanu, ar acs kaktiņu vēro mūs. Paziņai acis slapjas, runā klusiņām par sāpi, izjukušajām attiecībām.

Daudz laimes, Pēteri!

Daudz laimes, Pēteri!

Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kurā, vismaz pēc definīcijas, visiem un ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, politiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem. Sabiedrībā, kurā cilvēkam esot tiesības nebūt "straumes zivij" un iet ārpus mietpilsoniskās komforta zonas. Kā pierādās, tikai līdz brīdim... Līdz brīdim, kad Tu neizteiksi viedokli, kurš būs pretējs otra viedoklim vai uzskatiem par lietu kārtību pasaulē. Viedoklis, kurš nebūs pretējs valdošās elites un mediju ik dienas paustajām "patiesībām". Tieši tā, kā to izdarīja Pēteris Sproģis. Tālāk par ziņu virsrakstiem, kā allaž, neviens netika un... uzreiz ķērās pie nozākāšanas, aplamāšanas un apsūdzēšanas 'dzimtenes nodevībā'. Bet... kur šajā visā stāstā palika demokrātija, cilvēcība un respekts pret otra lēmumu, lai arī kāds tas būtu? Neburiet konspirācijas vai nodevības teorijas pirms neesat izlasījuši Pētera "Nodevēja grēksūdzi", kaut brīdi mierā un klusumā stāvējuši, lai saprastu, ko jūs paši par to domājat. Savām domām, ne tām, kuras kāds vēlas uzspiest par jūsu domām. Lai nu kā, ne par to šodienas stāsts.

Pēteris Sproģis: "Nodevēja" grēksūdze

Pēteris Sproģis: "Nodevēja" grēksūdze

Manā dzīvē bijušas smagas un ļoti smagas dienas, bet ar tik skarbu nosodījumu, ar visbriesmīgāko motīvu un plānu piedēvēšanu manai personai šodien mani sit tā, kā vēl nekad. Esmu kļuvis par nodevēju.

Staļina nāve (2017)

Staļina nāve (2017)

1953. gada 5. marts. Diena, kad visā lielajā Padomju savienībā apstājās laiks. Sēru mākoņi un asaru upes pārņem rūpnīcas, kolzozu tīrumus, proletariāta prātus un sirdis. Slaucējas aizgūtnēm nepagurušas histēriski raud, atslēdznieki dziļdomīgā klusumā atkorķē piemiņas "balto-dienišķo". Ir stājusi pukstēt visa pasaules proletariāta "tēva", vadoņa, iedvesmotāja un vienkārši biedra Josifa Visarionoviča Džugašvilli sirds. Citiem vārdiem runājot, PSKP CK ģenerālsekretārs Josifs Staļins ir miris. Ieraksts sekcijas žurnālā: "Insults". Tācu, vēl ilgus gadus pēc šim notikumam pietuvinātie piesardzīgi, bet visai pārliecinoši runā par iespējamu sazvērestību un apzinātu atstāšanu bezpalīdzīgā stāvoklī, kas rezultējusies letālā iznākumā.

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Nevainīgie Facebook testiņi, teiksi?

Paradoksāli, bet vērojot sociālajos tīklos notiekošo, es pat varu iztēloties sarunu starp vīru un sievu: "Mīļais, kādēļ Tu man vairs nedāvini ziedus?" un... tad viņš aizvainotā balsī atcērt "Zini, dārgā... Es aizpildīju testu Facebookā un izrādās, ka Tu mani nemaz nemīli!". To saku, protams, ar lielu daļu ironijas, bet absolūti nebrīnītos ja tuvākajā vai tālākajā nākotnē tas kļūtu par mazā meža dīvainīšu naivas uzticības apogeju. Tomēr tie ir tikai ziediņi un absolūti katra paša darīšana, cik nopietni vai nenopietni uztvert šos 1001 testa rezultātus. Mani satrauc kas cits un par to tad šodien dalos pārdomās ar Tevi, Atzī:me domājošais lasītāj!

3 Tava mūža liktenīgās sievietes

3 Tava mūža liktenīgās sievietes

Freids, pašsaprotami, nav tā izplatītākā uz pasaules pirmsmiega lasāmviela. Protams, ja vien nav padomā iemigt pusteikumā ar grāmatu vai planšeti uz sejas. Es tomēr vakar riskēju un... ne kripatas miega nevienā acī uz pusnakti, jo Kaspars jau nevar nedomāt. Pukstēju pie sevis, ka pārāk daudz domāju un, protams, turpināju domāt. Vētīju sevi, attieksmi un likumsakarības aizvadīto dažu nedēļu notikumos, kad no absolūtas prieka eiforijas troņa nemanāmo novēlos tuvu, tuvu zemei. Vajadzēja man šo nakti, lai tiktu galā ar savām domām. Vajadzēja, lai atgādinātu sev, ka nekad nedrīksti atlaist grožus no savām rokām un ļauties egoistiskai bezrūpībai.

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Piezīmes uz sociālo tīklu malām...

Sauciet to par manu rīta rutīnu, bet bez kofeīna un jaunāko ziņu devas mana diena nešķiet īsti iesākusies. Lēnu garu, dzerot ikdienišķo kafijas krūzi, uzzinu par labo un slikto pasaulē, kas nakts aizsegā noticis un informatīvi atkarīgajiem priekšā likts. Arī pārlapoju sociālos tīklus, lai uzzinātu, kas manu virtuālo draugu un paziņu dzīvēs ievērības cienīgs noticis. Šorīt apbrobežojos tikai ar kafiju, jo... no katra otrā ieraksta uz mani raudzījās Ilmārs. Skumju seju, pavisam drūmu vaigu, KNĀBa un cilvēku knābāts. "Nekad nebraukšu uz Kamčatku copēt!" pie sevis nodomāju un aizcirtu portatīvā datora vāku.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook