Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Gradāciju cilvēks - Marta Grigale

Gradāciju cilvēks - Marta Grigale

Es nejautāju, kā viņa kļuva par aktrisi un Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ētera balsi. Arī to ne, kādēļ viņa studēja tieši Londonā un kas ir viņas sapņu loma... To visu var izlasīt citās intervijās. Vispirms es viņu iepazinu kā Martu Līni (tagad – Grigali), Pieci.lv teātra raidījuma vadītāju, bet pēc tam nejauši nonācu teātrī „Skatuve", vērojot izrādi „Naktssargs un veļas mazgātāja”, kur viņas Barbara manī satricināja visu iekšējo pasauli, un izrādes beigās asaras bija ne tikai viņas acīs... Marta kā aktrise man bija atklājums. Patīkams un iedvesmojošs atklājums. Un nu mēs tiekamies kādā vēsā rudens vakarā, lai parunātos par viņu kā personību, kas mani iedvesmo.

Alise Kante & N'Wonders Annas dārzā

Alise Kante & N'Wonders Annas dārzā

Pirms dažām dienām pieķēru sevi pie domas: "Vecīt, esi galīgi aizstrādājies un sen neesi bijis uz nevienu kultūras pasākumu vai koncertu!". Tad nu, ķēros vērsim pie ragiem, mātei Gūglei pie meklēšanas algoritmiem un pasākumu portāliem pie informatīvās plūsmas. Viens neuzrunā, cits neadekvāti pārvērtēts biļešu cenas ziņā, vēl kāds vispār iekļaujams sadaļā "Kas vispār ko tādu uzdrīkstas klausīties?". Lieki teikt, ka tā arī paliku bez kārotās kultūras programmas un aizgāju gulēt. Vakar veru vaļā Atzī:me e-pastu un, ko domājies, visu vakaru meklētais ir pats mani atradis - stāsta formātā par kādu feinu, džezīgu, tuvākajā laikā gaidāmu koncertu Annas dārzā. Kamēr man vēl daži plānošanas darbi veicami koncerta vakara izbrīvēšanas nolūkos, aicini Tevi jau šodien izlasīt stāstu par koncertu un, protams, pieķeksēt savā plānotājā mūsu tikšanos koncertā!

Neciešama pārcentība? Nē, attieksme...

Neciešama pārcentība? Nē, attieksme...

Mirkli pēc vakardienas stāsta par piedāvājumu pārdot Atzī:me saņēmu e-pastu ar nepārprotamu idejisko vēstījumu, ka viss rakstītais ir tikai un vienīgi attaisnošanās. Patiesībā esot tā, ka ATZI:ME veidošanā iesaistītās ārvalstu aģentūras nespējot vienoties par pīrāga sadalīšanu. Kādas aģentūras, pardon? Aizrakstīju uz norādīto e-pastu izsmeļošu atbildi ar precizējošiem jautājumiem, sak, kas rosinājis uz domām, ka šim visam ir apakšā kādas aģentūras? Aizrakstīju uz norādīto e-pastu izsmeļošu atbildi ar precizējošiem jautājumiem, sak, kas rosinājis uz domām, ka šim visam ir apakšā kādas aģentūras? Atbildei sekojošā atbilde, godīgi sakot, samulsināja un iedzina dziļās pārdomās. Citēju: "Latvijā neviens tikai aiz labas gribas, aizbildinoties ar citu iedvesmošanu, neko tādu nedarītu. Neticu, ka projekts tapis bez dizaina aģentūrām un PRistu komandas. Vienkārši neticu, ka ir vien dažu cilvēku spēkos ko tādu izveidot. Apēdīšu savus cimdus, ja tā nav taisnība..."

Ar "beigu sākumu" kārdinot...

Ar "beigu sākumu" kārdinot...

Katra diena nāk ar saviem kārdinājumiem, pārbaudījumi un izaicinājumiem. Katra diena noslēdzas ar pārdomām par dienas laikā pieņemtajiem pareizajiem vai nepareizajiem lēmumiem. Tā šajā pasaulē iekārtots un būs būt mūžīgi mūžos. Ak, tas milzu prieks, ja vakarā pie sevis vari nodomāt: "Apsveikumi, kundziņ! Neskatoties uz visu, šodien pieņēmi pareizos lēmumus un gan redzēsi - viss sakārtosies un par labu izvērtīsies..."Tiesa, ir jau arī vakari, kad pat domāt negribas par steigā pieņemtiem "labākajiem" lēmumiem, bet par tiem stāstā padalīšos kādā citā pusdienlaikā. Šodienai par lēmumu, kurš no malas pirmajā mirklī varbūt šķitīs muļķīgs un kāds apšaubīs manu būšanu pie pilna prāta, bet, ticiet man, visi no tā tuvākā vai tālākā nākotnē būsim tikai un vienīgi ieguvēji.

Espresso: Tavi Sapņi Sniegā Kūst...

Espresso: Tavi Sapņi Sniegā Kūst...

Grupa “Espresso” klausītāju vērtējumam nodod savu debijas singlu “Tavi sapņi sniegā kūst”. Dziesmas teksta un mūzikas autors ir Gatis Mūrnieks, aranžija – Kristaps Krievkalns un Kristīnes Liedes trio. Dziesmas lirika stāsta par to, ka cilvēkam ir jātic saviem sapņiem un nedrīkst baidīties tos piepildīt. Kā pats autors stāsta: “Dziesma ir par lieliem sapņiem, kurus piepildīt var tikai nebaidoties no tiem, kā arī ieguldot milzīgu darbu, lai tos sasniegtu. Nereti mēs pa naktīm nespējam gulēt vai mostamies, domājot, vai viss izdosies un baidoties no tā, ka kaut kas var neizdoties, bieži vien mēs no tiem atsakāmies, kā rezultātā mūsu sapņi pavisam vienkārši var izkust kā sniegs.”

Akcizētā virtuālā labklājība

Akcizētā virtuālā labklājība

Nav jābūt kosmonautam, lai loģiskas analīzes rezultātā izsecinātu, ka zeme ir apaļa. Nav jābūt ekonomistam, lai saprastu un nojaustu, ka kādam te trūkst ilgtermiņa domāšanas un vīzijas par iespējām Latvijai patiesi uzplaukt. Ne uz papīra, ne oficiālajos paziņojumos Eiropas institūcijām. Nē, kaut caur pierādījumiem Tavā un manā ikdienā dot mājienu, ka viss tomēr iet uz labo pusi. Protams, nav arī jābūt gaišreģim, lai apzinātos, ka visām vajadzībām līdzekļu tāpat nekad nepietiks, bet tomēr... Mani, teikšu kā ir, kaitina uzstādījums, ka visus caurumus budžetā un nozarēs-trūkumcietējās iespējams aizlāpīt tikai un vienīgi ar nodokļu paaugstināšanu. Likumsakarīgi, vienā vietā naudas kļūst vairāk, bet citā viņas atkal paliek krietni mazāk [ja, protams, runājam par godprātīgu nodokļu maksāšanas scenāriju].

Bijām. Esam. Būsim.

Bijām. Esam. Būsim.

Sigulda. Pusdienlaiks. Kūpoša kafijas krūze rokas stiepiena attālumā. Trīs, manuprāt, iedvesmojoši argumenti, lai tieši šobrīd taptu šis stāsts par Atzī:me atgriešanos internetā lasāmā versijā. Stāsts par to, ka, acīmredzot, pirms lielām pārmaiņām vienmēr vajadzīgs brīdis klusuma un iepauzēšanas. Stāsts par to, ka sapņi nekur neizgaist - vien paklusām gaida īsto vietu un laiku, lai par sevi atgādinātu un taptu piepildīti. Neslēpšu, ir patiess prieks atsākt rakstīt, stāstīt un iedvesmot pēc tik salīdzinoši ilgas klusēšanas pauzes Atzī:me lappusēs. Dāmas un kungi, jūsu gaidīšana, uzticība un īkšķu turēšana par mums atmaksājusies: esam atgriezušies uz palikšanu! Vēl apņēmīgāki un ideju pilnāki kā Tavu ikdienu vēl krāsaināku darīt un piešķirt pievienoto vērtību katram mūsu bloga apmeklējumam.

Mainīgā Jolanta Strikaite-Lapiņa

© Foto: Santa Savisko-Jēkabsone

Par Jolantu gribētos teikt - sajūtu un miera cilvēks, harizmātiska ar eņģelisku soprāna balsi, kas izraisa skudriņas, jau izdzirdot pirmās viņas izdziedātās notis. Arī jūs droši vien viņu zinājāt kā vienu no trio "Lady's sweet" dalībniecēm, bet tas ir tikai viens mazs posmiņš no viņas dzīves. Patiesībā visa viņas būtība un sirds ir klasiskajā mūzikā un uz operas skatuves. Un varbūt līdz šim jūs pat nenojautāt, ka viņa spēj arī tā dziedāt, ka sirds ietrīsas ne tikai viņai, bet arī klausītājiem! Par to arī vēlējos ar viņu parunāties un atklāt arī jums daļu no viņas sirds un mainīgās jūtu pasaules. 

No "atvaļinājuma" atgriežoties...

No "atvaļinājuma" atgriežoties...

"Kā Tavs atvaļinājums?" - šķiet, viens no klasiskākajiem un retoriskākajiem jautājumiem, kuru kāds jau pamanījies vai vēl pamanīsies Tev uzdot augustā. Ja biji atvaļinājumā, bet neviens Tev pat nedomā šo pajautāt, tad ir pamats satraukumam. Sak, varbūt izskatos tik noguris un samocīts, ka nevienam pat prātā neienāktu, ka tikko biju atvaļinājumā? ;) Gluži kā ar mani šajā vasarā. Ne izskatos noguris, ne samocījies, bet arī īsti nevaru teikt, ka esmu bijis klasiskā atvaļinājumā ar uzsvaru uz vārda daļu 'vaļinājums'. Izdzīvoti ģimenes pārbaudījumi, kuri mūs vēl vairāk vienojuši un, galu galā, pacietīgākus darījuši. Nebeidzama dzīšanās pēc sevis sakārtošanas, kura, nu, pamazām nes arī savus rezultātus. Izaicinājuma un vienkārši aicinājuma dēļ teikti "jā!", kuri rezultējušies piepildījumā un enerģijas vitamīnu uzkrāšanai turpmākajiem mēnešiem.

Absolūtās laimes indeksi

Absolūtās laimes indeksi

Neizsakāmi rimta, mierīga diena, neskatoties uz visām skriešanām, domām un rūpju rievām manā pierē par vēl darāmo. Krustdēliņš ierāpies klēpī, ieritinājies un abi nesteidzīgi vērojam garām slīdošos mākoņus padebešos. Re, tas mākonis izskatās pēc auļojoša kumeļa pļavās, bet tas otrs - pēc liela, nedaudz neveikla pelikāna... Pat nevajag iespringt aizdomāties, lai šādus brīžus sauktu par tiem, kuros Tu, cilvēk, jūties patiesi laimīgs. Patiesi laimīgs aiz tā, ka Tev pieder kas tik neaptverami liels, patiess, nesavtīgs un neviltots - maza cilvēkbērna mīlestība. Tev pieder šis brīdis, šī minūte, šī stunda, šī diena... vai tas jau nav pietiekami daudz, lai pasludinātu sevi par laimīgu cilvēku? Bez Latvijas laimes pētījumiem, cipariem un statistikas plūdiem. Tā vienkārši ir.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook