Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Kā trūkst vairāk: labu darbinieku vai darba vietu?

© Foto: hotelroma.lv

Viena no mūsu valsts un cilvēku problēmām ir bezdarbs. Piekrītu, ir. Un īpaši reģionos, kur nav aktīvas ekonomikas, nav daudz iedzīvotāju un ir vēl neskaitāmi pamatoti iemesli, kāpēc grūti atrast darbu, jo darba vietu vienkārši nav. Tomēr gribu iebilst pret to, ka darbu nevar atrast vispār. Es kā darba devēja varu apstiprināt – grūti ir atrast labus darbiniekus. Kad pārņēmu savā vadībā vienu no senākajām viesnīcām Rīgā – Viesnīcu Roma, nolēmu, ka atjaunošu tajā vecās vācu īpašnieku laiku tradīcijas. Plānoju, ka pie mums būs izcila kārtība un labi, pretīmnākoši darbinieki kā jau viesmīlības jomā pienākas. Tagad – divus gadus kopš manas apņemšanās – tā arī ir. Bet ceļš līdz tam nebija viegls. Darbinieku vai to trūkuma dēļ.

Katram savs Krusta ceļš ejams

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris

Lielajā piektdienā Rīgā, Lielajā Ģildē, pirmatskaņojumu piedzīvoja ilgi gaidītā Kārļa Lāča pirmā simfonija "Krusta ceļš", kurā piedalījās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", Jolanta Strikaite, Gints Pabērzs, Kārlis Lācis un Māris Sirmais. Kaut ko tik skaistu, spēcīgu, saviļņojošu un svētīgu sen nebiju piedzīvojusi! Par kora "Latvija" koncertiem esmu jums jau stāstījusi, bet šis bija kā īpaša svētība ikvienam no mums - gan zālē sēdošajiem, gan uz skatuves esošajiem mūziķiem. 

#PasakiPaldies

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Ko tur liegties, neviens jau neesam ideāli. Mazākas vai lielākas lietas mēdzam aizmirst savā ikdienā, skrejot pretī nospraustajiem mērķiem un sapņu piepildīšanai. Tikai cilvēcīgi un, kā saka, kam gan negadās, bet... kā attaisnosim to, ka arvien biežāk piemirstam vai nevēlamies atcerēties par absolūti pašsaprotamām lietām? Kaut vai par tiem pašiem lielajiem un mazajiem 'Paldies' cilvēkiem mums apkārt. Par tiem pašiem 'Paldies', kurus īsti pat nezinām kam adresēt - dabai, tuvam cilvēkam, Dievam, kosmosam vai zāles stiebram pļavā. "Šobrīd nav īstais brīdis un vieta. Gan rīt..." - mierinām sevi, bet nekas jau arī rīt nemainīsies. Piemirsīsim, skriesim un atkal viss no jauna - jauni nepateikti paldies'i. Arī jauni ieguvumi vai sasniegumi, kad vēl par iepriekšējiem neesam pateikušies...

Pavasara pasaka

© Ilustrācija: Juta Policja

Ierejas suns. Pa aizsalušo dīķi staigājošais kovārnis palēkā un paceļas spārnos. Ap violeti sarkanīgiem krūmiem, tumšzaļi pelēkiem ozolu stumbriem apvijies ceļš. Otrpus dīķim pirtiņa atvelk elpu. Andžs iekurina plīti, sprakst skali. Ķērpjos ievīstītos ābeļu zaros vidžina mājas strazdi.

Stāsti, kuri meklē un atrod mūs...

Stāsti, kuri meklē un atrod mūs...

Mūsdienu informatīvajā pārpilnībā un nebeidzamajos labo un slikto ziņu plūdos joprojām ir stāsti, kuri meklē un atrod mūs īstajā vietā, īstajā laikā. Tie stāsti, kuri nes atbildes uz tobrīd aktuālo vai vienkārši sapurina, iesper kārtīgi pa [pardon my french] dibuā un saka: "Paklau, ko Tu čiksti? Paskaties, nekam nav robežu un rāmju - vajag tikai gribēt un darīt!". Viens no tādiem stāstiem, šķietami nejauši, mani atrada šodien, kad rītu biju sācis ar šaubām un prātā pats ar sevi apspriedis: "Mjā, būtu jau forši, ja ideja X realizētos, bet vai izdosies? Hmm, vai to maz iespējams realizēt un vai kādam tas vispār šķitīs noderīgs?". Viņš mani atrada - stāsts par Oliveru, kurš par visu vairāk uz pasaules, pretrunā ārstu izteiktajam: "Nekad!", vēlējies fotogrāfēt. Kādas vispār man tiesības pukstēt?

"Singing Nation": Izaicinājumam noslēdzoties

"Singing Nation": Izaicinājumam noslēdzoties

Dāmas un kungi, ekselences, sirdscilvēki un draugi! Lielais "Singing Nation" izaicinājums ceļā uz pirmizrādi ir noslēdzies! Kopīgiem spēkiem esam cīnījušies, atbalstījuši, dalījušies un mērķtiecīgi darbojušies, lai tiktu pie iespējas nokārtot pēdējās finansiālās saistības ar Zviedrijas studiju un pilntiesīgi jau varētu runāt par konkrētākiem pirmizrādes datumiem un filmas pabeigšanas termiņiem. Jūs katrs esat vienkārši lieliski, neatkārtojami un neizsakāmi iedvesmojoši cilvēki! Šobrīd patiesi ir tā sajūta, ka viss šis 2 gadu ilgais, neatlaidīgais un nepagurstošais darbs ir kas vairāk, kā tikai filma par Dziesmu un Deju svētkiem. Tā ir mūsu iedvesma pasaulei, patiesā skaistuma atklāšanās, cienīgs sirdsdarbs kā veltījums Latvijai, mums pašiem un visam pāri vārdos neizsakāma vienotība.

Biķernieku "snaipera" stāsti

Biķernieku "snaipera" stāsti

Nezinu kā jums tur aiz Daugavas un centrā dzīvojošajiem, bet mums Purvciemā šajās dienās ir par ko parunāt un apmainīties viedokļiem. Jā, tas pats stāsts ar, paldies Dievam, laimīgām beigām par bēdīgi slaveno atgadījumu Biķernieku mežā nedēļas nogalē. Viss kā amerikāņu labākajās tradīcijās, nu dien: cilvēks un suns satikās, abi divi brīnijās, bet... cilvēks šo tikšanos, pieļauju - atslēdzis jebkādas veselā saprāta paliekas, uztvēra kā tiešu apdraudējumu, kuru [ar joprojām atslēgtu veselo saprātu] steidza risināt ar 9mm, [nejauši?] līdzpaņemtajiem, argumentiem. "Pif, paf" argumenti , vismaz pēc nāves briesmās nokļuvušā vārdiem, aizspindz gaisā. Turpinājumā pakaļdzīšanās, aizturēšana un "Tu vispār zini, kas es esmu?" argumenti aizstāvībai un šaudīšanās attaisnošanai...

Skaņa iedvesmai. Oktāva (augstāk).

Skaņa iedvesmai. Oktāva (augstāk).

Sveiciens visiem astronomiskajā pavasarī! Ir pagājis krietns laiks kopš pēdējo reizi esmu sniedzis liecības par savām dzīvības "atzī:mēm" :) Bet ko lai dara kad prātā ir visādi darbi un nedarbi (par pēdējiem man pašam jo īpašs prieks)... Tas nenozīmē, ka neklausos mūziku un nemīlu gan pasauli, gan dzīvi, gan.. meitenes.. :)

Laukakmens mediju labības laukos

Laukakmens mediju labības laukos

Ikdienas sarunās bieži dzirdama vārdu spēle, kad kāds savā neapmierinātībā met akmeni otra cilvēka dārziņā. Sak, nepareizi rīkojies vai slikti esi paveicis savu darbu. Kā tāda miermīlīga izpausmes forma, lai norādītu uz kāda kļūdām. Man šodien, pardon, aizķēries viens laukakmenis, kuru es, lai cik tas varbūt nepareizi nebūtu, raidīšu kolēģu - žurnālistu - labības lauku virzienā. Iemesli? Tie paši vecie, līdz riebumam un vienaldzībai šodien cilvēkus aizvedušie - nebeidzama klukstēšana, baidīšana ar karu un iznīcību. Sak, ja ne šodien, tad rīt zaļie cilvēciņi pa Vecrīgas bruģi maršēs...

Ņemte ap prezidenta vēlēšanām

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Jo dziļāks pavasaris, jo mazāk gribas domāt par sliktām lietām un pelēcību. Taču, jo dziļāks pavasaris šogad, jo spēcīgākas diskusijas un ņemšanās ap jautājumu: "Kurš un kā turpmākos četrus gadus būs godājams par Latvijas valsts prezidentu?". Godājams. Tas, manuprāt, ir atslēgas vārds visā šajā situācijā. Varētu tā šķist, bet ne par kādu konkrētu no esošajiem / bijušajiem prezidentiem pašlaik runāju. Es, ja līdz aknām godīgi, negribu vairs piedzīvot situāciju, kad "ievēlam to, ko ievēlam" un vismaz pirmos divus gadus klausamies stāstus par to, ka, redz, pamazām jau tas prezidents mācās un sāk kaut nedaudz atbilst ieņemamajam amatam. Tie ir divi, būsim reāli, izšķērdēti gadi, kuros ne mazums kauna un neveiklu situāciju var iespēt sastrādāt.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook