Atzī:me Arhīvs

38 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas. Priecāsimies, ja iedvesmosi mūsu pastāvēšanu un jaunu stāstu izstāstīšanu!


Iedvesmo, nosūtot sms! VAI Iedvesmo ar PayPal

P.S. Tava iedvesma nepaliks bez pateicības no mūsu puses! Sīkāks info šeit...

Mistiskā sieviete miglā

© Foto: Kristīne Austere

Tā bija ceturtdiena, kad devos no Liepājas Kuldīgas virzienā. Ja brauc mērķtiecīgi – stunda darba, bet es tikai pēc stundas biju tikusi līdz Aizputei. Ja līdzi ir kamera, ja ārā ir tik skaists laiks – migla mijas ar sauli un zilām debesīm, te lapsas, stirnas, vanagi. To vien darīju kā stājos ceļmalā ik pa 10 minūtēm. Mani jau Kuldīgā nevarēja sagaidīt, tad nu nolēmu nekrist vairs kārdinājumā un mērķtiecīgi braukt. Kas tev deva, netālu aiz Aizputes, pie kāda ciema, kurā droši nav vairāk par piecām mājām, skats tieši tāds kā fotogrāfijā. Nu atkal pa spiežu mašīnas bremzes, jo šo man vajadzēja iemūžināt. Nabaga kundze, nodomāju, viņa tak domā, ka ir apstādinājusi auto, bet es kādus 100 m no viņas stāvu un fotografēju šo skatu. Kad īstais man kadrs bija, protams, piebraucu klāt un viņu paņēmu.

Par mums - meitenēm...

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

«Sveikas, meitenes!» – tā mēs viena otrai sakām šodien un teiksim vēl ilgi. Liekas, nav vecuma robežas, aiz kuras par to kautrēsimies. Mēs kādam vienmēr būsim meitene. Vismaz viena otrai pat tad, kad pieskatīsim pašas savus mazbērnus. Mums katrai ir kāda meitene no bērnības, jaunības, šodienas vai vakardienas, uz kuru paļauties un kura sapratīs, ja piezvanīsi nakts vidū, lai parunātos.  Katrai ir kāda, ar kuru pār darba galdu zīmīgi saskatīties, kad kāds telpā runā dīvainas lietas. Katrai ir kāda, ko apbrīnot, pat nepazīstot, bet sekojot viņas gaitām. Katrai ir kāda, ar ko nesarunāties un cerēt, ka tā – otra – pamana, ka nesarunājies, jo sirsniņā rūgtums. Katrai ir kāda, kam rakstīt vēstules ar roku, kāda, uz ko dusmoties, jo sen nav zvanījusi.

Mūsu mīļajām sievietēm...

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

[Puiši jūdz bēros kumeliņus un pēc ziediem, ja vēl to nav paspējuši. Meitas - paliek gaidot un lasot šīs rindas.... ]  Mīļās, lieliskās, neatkārtojamās, skaistās, gudrās, laimīgās, priecīgās, viegli nešpetnās, domīgās, darbīgās, mīlētās, mīlošās, lolotās, gaišās, patiesās, centīgās, vēlīgās, dodošās, gūstošās, uzvarošās, sievišķīgās, paļāvīgās, gaidošās, smaidošās, dažubrīd pukstošās, starojošās, valdzinošās, motivējošās, apburošās, pieburošās, kārdinošās un vienkārši pašas, pašas labākās sievietes uz zemes šīs! Lai patiesi gaiša, mīlestības un rimtas bezrūpības piepildīta šodiena un katra nākamā diena pēc tās! Lai pietiek spēka mūs turpmāk iedvesmot un pasauli skaistāku darīt! ;)

Fotolietas: rīki optimizācijai

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Pieķēru sevi pie vainas sajūtas par to, ka plānotājs pieplānojies līdz ūkai ar darbiem un nesanāk vairs tik bieži, kā Tev un man gribētos, pievērsties rakstīšanai un jaunu stāstu tapināšanai Atzī:me lappusēm. Tepat jau vien esmu, bet autora kārtā - kluss kā tādā caura čība pagultē :) Iemetu plānotāju atvilknē, uztaisīju kafiju un ideja rakstam ar 'pievienoto vērtību' atnāca acumirkli pēc tam. Nav noslēpums, ka Atzī:me Fotomirkļi lejupielādei pieejamas bildes to oriģinālajā izmērā, dažkārt pat padsmitiem megabaitu smagas. Drukas darbiem, maketiem un visāda veida radošajām izpausmēm - ok, bet bloga rakstu ilustrācijai vai vienkārši ielādēšanai Facebookā? Absolūti nevajadzīga laika un resursu šķērdēšana. Citiem vārdiem runājot: stāsts par 3 rīkiem bilžu izmēra optimizēšanai!

Noķert mieru un noturēt sevī

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Pirms dažām dienām man atkal izdevās noķert mieru, baudot brīnišķīgu garīgās mūzikas koncertu Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. No 12. līdz 22. februārim norisinājās lielākais saksofonmūzikas festivāls Eiropā "Saxophonia", un pirmo reizi arī man bija iespēja vienu no festivāla koncertiem baudīt klātienē. Koncerts, kas vēl ilgi paliks manā atmiņā ar ārkārtīgi skaisto un garīgi pacilājošo mūziku, kurā ne tikai saksofona skaņas uzbūra īpašas sajūtas, bet arī Valsts Akadēmiskā kora "Latvija" izpildījums diriģenta Māra Sirmā vadībā un eņģeliski skaistā Jolantas Strikaites balss.

Un atkal par to pašu...

© Foto: Atzī:me Fotomirkļi

Varbūt horoskopam tomēr var ticēt, jo Andis Geste strēlniekiem pagājušo nedēļas nogali solīja īpaši ar romantisku un mīlestības pilnu. Kaut kā laikam tās zvaigznes tur sastājas un varbūt arī mūs ietekmē, jo arī man šis vīkends bija piepildīts ar piedienīgiem un ne tik piedienīgiem piedāvājumiem. Viss jau tiktāl ir skaisti un saulaini, ja vien kādu dienu iepriekš man draudzene nebūtu atsūtījusi kādu citātu no pēdējā žurnāla LILIT numura, kurš man lika visu pārdomāt vēlreiz un varbūt nonākt pie ne tik pozitīviem secinājumiem.

Laimei nevajag daudz...

Laimei nevajag daudz...

Bija svētdienas pusdienlaiks. Diena pēc Valentīndienas. Sēdēju starp bērnu un kaķa sadarītām blēņām. Uz galda seši netīri šķīvji, kuros nesen bija vakardien vīra dāvātās tortes gabaliņi. Zem galda saplīsuša balona gabaliņš. Dažas nobirušas rožu lapiņas pie vāzes uz grīdas. Apgāzts krēsls, kuram nupat apkārt viens otru ķēra spiedzoši jaunieši. Izklausās pēc mājas, kurai nepieciešama kārtošana? Arī. Bet no mana skatu punkta tas izskatījās pēc laimes. Ir tikai jāapsēžas un jāprot to saskatīt.

Izaicinājums: Filma viena, mūsu daudz...

Izaicinājums: Filma viena, mūsu daudz...

Mēdz teikt, ka gripa neķerās klāt tiem, kuri atpūtušies un izgulējušies kā nākas. Citu trāpīgāku izskaidrojumu grūti piemeklēt faktam, ka teju 80% no "Singing Nation" komandas aizvadīto nedēļu brīvprātīgi - piespiedu kārtā pavadījām gultas režīmā un visus spēkus veltījām cīņai ar baciļiem, ne filmas pabeigšanai. Pamazām atgriežamies normālā ikdienas ritmā, darbos un svaigām idejām, lai mūsu visu kopīgais sirdsdarbs, patiesi skaista dokumentālā filma par Dziesmu un Deju svētkiem, ieraudzītu dienasgaismu jau pēc iespējas drīzākā nākotnē. Nu, mūsu priekšā stāv izaicinājums pašiem sev un mūsu iedvesmotājiem, tātad - arī Tev, lai kopīgiem spēkiem atrastu vēl trūkstošos 0€ filmas pabeigšanai!

Izstāstīts dzīvības stāsts...

Izstāstīts dzīvības stāsts...

Es pierakstīju kādu stāstu un gribu, lai arī jūs to zinātu. "Jau otro reizi es gatavojos kļūt par olšūnu donori un man ir bail. Es pat nesaprotu no kurienes šīs bailes. Pēkšņi ir bail, ka nespēšu visu kontrolēt. Tā kā ar mani tas notiks jau otro reizi, tad es patiešām zinu, ka man nāksies uzticēties un paļauties. Es uzticešu savu ķermeni. Es zinu, ka uz mirkli es iemigšu dziļāk kā parasti. Es uzkāpšu uz galda, man pie krēsla rokturiem piesies kājas un tad ielaidīs roku vēnā anestēziju, kura mani iemidzinās vismaz uz stundu. Pēc tam es atmodīšos ar milzīgu vates pikuci vagīnā un apstulbusi iešu uz tramvaju, lai brauktu uz darbu.

ATZI:ME

39 lielisku un talantīgu autoru blogs par redzēto, dzirdēto, izbaudīto un ikdienas gaitās piedzīvoto. Lieliska vieta, kur iedvesmoties un patverties no rutīnas un depresijas.
Miers, draudzība un košļenes!

instaGrams

×
×

Pieslēgties

fb iconPieslēgties ar Facebook